Saeimas vairākums ceturtdien atbalstīja priekšlikumu nodot vērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 5% apmērā piemērošanu pārtikai.
Portālā "manabalss.lv" izveidoto iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā 15 000 cilvēku. Tās autori un virzītāji ir SIA "Maxima Latvija", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes loceklis Guntis Gūtmanis un biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Iniciatīvas autori rosina noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem, tostarp svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem. "Tas uzlabos vietējo ražotāju konkurētspēju veikalu plauktos un nodrošinot mazāk aizsargāto sabiedrības grupu atbalstu," uzskata iniciatīvas auroti.
Iniciatīvas autori rosina veikt grozījumus PVN likumā, to papildinot ar punktu, ka nodokļa samazināto likmi 5% apmērā piemēro svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem. Tāpat rosināts saglabāt spēkā esošo regulējumu, kas paredz saglabāt samazinātā PVN likmi 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
"Vienlaikus ir būtiski nodrošināt godīgu un caurspīdīgu PVN samazināšanu, lai ieguvējs būtu gala patērētājs. Tādēļ aicinām tirdzniecības vietās īstenojot visaptverošu iniciatīvu "Godīgs PVN samazinātājs"," pauž iniciatīvas autori.
Iniciatīvas autori pauž pārliecību, ka minētās pārmaiņas sniegs nozīmīgu atbalstu Latvijas ģimenēm, īpaši, cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, veicinās pilnvērtīga uztura pieejamību, svaigas un veselīgākas pārtikas patēriņu, kā arī sniegs būtisku ieguldījumu vietējo lauksaimnieku un ražotāju konkurētspējas veicināšanai.
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs viedokļrakstā portālā "Delfi" vērtēja līdz šim piemērotā samaiznātā PVN efektivitāti. Viņš secināja, ka cenu samazinājums augļiem un dārzeņiem bijis mazāks par PVN likmes samazinājumui.
"Kā jau parasti – pirms nodokļu samazinājuma pircējiem tika solīts, ka tirgotāji būs "godīgi" un samazinās cenas pilnā apmērā; pēcāk izrādījās, ka pircējiem jābūt pateicīgiem pat par mazāku cenu samazinājumu. To, ka tirgotāji nespēja turēt šo "solījumu", noteica nevis tirgotāju "negodīgums" vai to nepietiekama uzraudzība, bet ekonomikas likumi – samērā neelastīgs pārtikas produktu pieprasījums, mainoties to cenām," klāsta ekonomists.
Viņš arī norādīja, ka par to, lai patērētājiem augļi un dārzeņi izmaksātu nedaudz lētāk, faktiski samaksā valsts budžets – ar zemākiem nodokļu ieņēmumiem. Krasnopjorovs arī uzskata, ka publiskajā telpā pieejamie vērtējumi bieži pārspīlē pozitīvo ietekmi uz nozari. Piemēram, bieži tiek cilāts apgrozījuma un algu pieaugums nozarē, lai gan nozares sniegums ir visai līdzīgs tautsaimniecības kopējiem rādītājiem, tādējādi to diez vai varētu uzskatīt par zemākas PVN ietekmes atspoguļojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
