Ko viņš ar to īsti ir domājis? Kāpēc? Sarunās ar politiķiem un tiesību speciālistiem var saklausīt daudz neizpratnes par Valsts prezidenta Egila Levita Saeimai nule pieteikto iniciatīvu ieviest Latvijā valsts ministrus. Tie biezā slānī bija pārstāvēti 90.gadu valdībās, taču vēlāk šis amats likvidēts, atstājot likumā īpašu uzdevumu ministrus, ar kuriem arī tagad vajadzības gadījumā var papildināt valdības rindas. Levits portālam “Delfi” sola mēneša laikā iesniegt parlamentā nepieciešamos likuma grozījumus un uzskaita vairākas jomas, kurās valsts ministri būtu nepieciešami jau patlaban.
Kad portāls “Delfi” Valsts prezidenta kancelejai nosūtīja precizējošus jautājumus par Levita publiski pieteikto, bet vēl plaši neiztirzāto iniciatīvu, atbildes uz vairākām dienām iestrēga. Kā izrādījās, tas bija tāpēc, ka šoreiz tā vietā, lai deleģētu šo darbu padotajiem, Levits izvēlējies tās rakstīt pats. Šī nelielā nianse raksturo to, kādu nozīmi prezidents piešķir savai iniciatīvai, turklāt arī šos Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumus šoreiz rakstot viņš pats.
Levits pats par valsts ministru ieviešanu ir acīmredzami iededzies, taču "Delfi" skaidro, kā viņa iniciatīvu vērtē juristi un politiķi, kuriem par to būs jābalso, un kāpēc tā daudziem raisa asociācijas ar 90.gadiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
