Juris Jansons
Foto: LETA

No oktobra vidus augstskolās nodrošināt klātienes mācības tikai tiem studentiem, kuriem ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, atbilst Satversmei un nav uztverams kā cilvēktiesību pārkāpumu, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs ir saņēmis vairāku iedzīvotāju iesniegumus par jauno kārtību studiju īstenošanai jaunajā mācību gadā. Tiek apgalvots, ka kārtība, kurā ar 11. oktobri studijas varēs turpināt tikai studenti ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, esot diskriminējoša attiecībā pret nevakcinētiem studentiem.

Tiesībsargs norādīja, ka Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzētais nevakcinēto personu tiesību uz izglītību ierobežojums, atbilstoši kuram studijas pamatā notiek klātienē tikai vakcinētām, Covid-19 pārslimojušām un līdz šī gada 10. oktobrim arī testētām personām. Studijas notiek attālināti tikai tad, ja par to lēmusi augstskola apstākļos, kad netiek mazināts studiju kvalitātes līmenis.

Tiesībsargs norāda, ka šīs prasības ir attaisnojamas un cilvēktiesību pārkāpums nav konstatējams. Tādējādi secināms, ka MK noteikumos ietvertais ierobežojums ir atbilstošs Satversmei.

Lai rastu sekmīgu situācijas atrisinājumu, kas būtu labvēlīgs gan studentam, gan izvēlētajai augstskolai, tiesībsargs aicina vērsties augstskolā, lai pārrunātu konkrēto situāciju un iespējamos tās risinājumus, un atbilstoši tiem būtu iespējams sākt vai turpināt studijas augstskolā kādā no piedāvātajiem studiju procesa organizēšanas modeļiem.

Kā skaidroja tiesībsargs, atbilstoši jau minētajiem MK noteikumiem, līdz ar studiju procesa atsākšanos rudenī izglītības procesa apguve faktiski var notikt divējādi. Pirmkārt, studiju programmu īstenošanai un apguvei primāri ir jānotiek klātienē, un šajā studiju procesa organizēšanas modelī piedalās tikai vakcinētas, Covid-19 pārslimojušas un līdz šī gada 10. oktobrim arī testētas personas.

Taču tā kā augstskolām ir piešķirtas tiesības lemt par atsevišķa kursa pilnīgu vai daļēju norisi attālināti, ja tam ir pamatots iemesls, augstskolas var noteikt arī tādu studiju procesa organizēšanu, kur daļa studiju norit klātienē, bet daļa – attālināti, ar nosacījumu, ja studiju kvalitātes līmenis nesamazinās.

Lai arī tiesības uz izglītību Satversmē nav minētas kā vienas no tiesībām, kuras var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, tas nenozīmē, ka šīs pamattiesības ir absolūtas un tām nevarētu noteikt ierobežojumus. Taču noteiktajam ierobežojumam ir jābūt attaisnojamam, proti, tam ir jābūt noteiktam ar likumu; tam ir jābūt leģitīmam mērķim un samērīgam.

Pārbaudot to, vai noteiktajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, tiesībsargs secinājis, ka lēmums par studiju procesa primāru organizēšanu klātienē, tai skaitā to pieejamību klātienē tikai vakcinētām, Covid-19 pārslimojušām, bet līdz šī gada 10. oktobrim arī testētām personām, un tādēļ to nodrošināšanu attālinātā režīmā tikai izņēmuma gadījumos, ir pamatots ar nepieciešamību nodrošināt epidemioloģiski droša pakalpojuma sniegšanu jeb sabiedrības veselības drošības apsvērumu.

Tā kā augstākās izglītības ieguves procesā būtiska nozīme var būt praktiskām nodarbībām klātienē, kuras ne vienmēr ir iespējams kvalitatīvi organizēt attālināti, klātienes studiju atsākšana augstskolās un līdz ar to pilnvērtīgs speciālistu sagatavošanas process ir visas sabiedrības interesēs.

Tādēļ, lai augstskola varētu atjaunot studiju procesu klātienē, tai ir jāveic noteikti epidemioloģiskās drošības pasākumi, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību. Tā kā šobrīd pasaulē vienīgie pieejamie līdzekļi iespējami infekcijdrošas vides panākšanā ir vai nu vakcinācija, vai pārslimošanas fakts, tad augstskolu izvēles iespējas ir tikpat ierobežotas, lai nodrošinātu drošu studiju procesu.

Augstskolu pienākums, pamatojoties uz augstskolas un studējošo starpā noslēgtiem studiju līgumiem, ir nodrošināt studiju programmas apguvi pilnībā un līdz ar to arī kvalitatīvu izglītības norises procesu.

Savukārt tā kā par tādu pamatā ir atzīstama studiju procesa norise un apguve klātienē un ir nepieciešams ievērot samērību ar vairākuma interesēm, kur valsts nevar pieļaut atsevišķu indivīdu subjektīvās intereses stādīt augstāk par valsts un sabiedrības vairākuma interesēm, valstij ir jāsargā to iedzīvotāju tiesības, kas vēlas saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus un nevēlas pakļaut sevi inficēšanās riskam ar Covid-19 infekciju.

Kā ziņots, lai dotu iespēju personālam, tostarp studējošiem, iegūt vakcinācijas sertifikātu, pārejas nosacījums paredz, ka ne vēlāk kā līdz 10. oktobrim apguvē klātienē studijās var piedalīties personas arī ar testēšanas sertifikātu par negatīvu Covid-19 testu, kurš veikts pēdējo 48 stundu laikā, rezultātu, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) testēšanas algoritmam. Šādā gadījumā studējošie testēšanas izmaksas sedz par saviem līdzekļiem.

Augstskolas vai koledžas, izvērtējot studiju programmas specifiku, ir tiesīgas organizēt klātienes studiju darbu tikai ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Šādas programmas varētu būt tās, kas ir saistītas ar prakšu norisi publisko pakalpojumu sniegšanas vietās, piemēram, veselības un sociālās aprūpes iestādēs.

Augstskolas un koledžas, izvērtējot epidemioloģisko situāciju un ņemot vērā studiju programmas specifiku, ir tiesīgas pieņemt pamatotu lēmumu par studiju programmas kursa vai moduļa daļu pilnīgu vai daļēju norisi attālināti, nodrošinot studiju kvalitātes līmeņa nesamazināšanos. Pieņemot šādu lēmumu, studiju programmu direktori kopā ar studiju virzienu vadītājiem vienojas par studiju programmas kursa vai moduļa daļu pilnīgu vai daļēju norisi attālināti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!