Gaiss vairs nav tik svaigs. To var just, ar respiratoru uz sejas izejot no Rīgas Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas, kur ir īpašas gaisa attīrīšanas ierīces. "Es visiem stāstu, ka Covid-19 nodaļā strādāt ir drošāk nekā veikalā," tā iepriekš "Ārsts.lv", norādot uz sniegbalto skapi, kas attīra gaisu, nosmējis klīnikas vadītājs Oļegs Šuba, kurš kā namatēvs savā darbavietā šoreiz uzņem portāla "Delfi" žurnālisti, fotogrāfu un videooperatoru. Protams, dodoties pie pacientiem, obligāti ir speciāli aizsargtērpi.
Šīs nedēļas ceturtdienā, kad "Delfi" veido klīnikā foto un video reportāžu, intensīvajā terapijā ārstējās desmit smagi slimi Covid-19 pacienti. Teju simtprocentīgi dominē deltas paveids, neviens no pacientiem nav vakcinējies pret Covid-19, proti, nav saņēmis ne vienu, ne divas devas. Šeit var lasīt stāstu par vienu no viņiem, aptuveni 40 gadus veco Juri. Par pacientiem un viņu aprūpi arī Šuba stāsta video.
Vēl pirms pāris dienām darba ārstiem bija vairāk – ārstējās 12 pacienti. Covid-19 pandēmijas dēļ šī klīnika, kur iepriekš ārstējās pacienti ar sepsi un dažāda veida saindēšanos, piemēram, ar sēnēm, tvanu, alkoholu, ir pārprofilēta. Kopumā te ir 20 intensīvās reanimācijas gultas. Prognozes par nākotni ārstiem nav optimistiskas, proti, aizvadītajā vasarā daļa šīs klīnikas kolektīva varēja ņemt atvaļinājumus, jo pacientu bija mazāk, taču par ziemu ir lielas bažas, jo īpaši Latvijā nepietiekamo vakcinācijas rādītāju dēļ.
"Delfi" Toksikoloģijas un sepses klīnikā uzturējās aptuveni stundu, tiesa, zonā, kur nepieciešami spectērpi, vien kādas 15 minūtes. Tikai, lai apskatītu klīniku, virs apģērba jāvelk zils uzsvārcis, galvā cepure, kājās bahilas. Taču, dodoties pie pacientiem, tērps ir cits: jau uzliktajam uzsvārcim jeb "kleitai" jāapsien arī priekšauts, rokās cimdi, uz tiem jāuzvelk uzroči un vēl viens cimdu pāris, kājas jāieauj plastmasas "zābakos". Uz galvas divas cepures, arī aizsargbrilles. Nepietiek ar masku uz sejas, kā pirmā tērpa gadījumā, nepieciešams ir respirators.
Pēc 10 minūšu filmēšanas videooperators atzinās, ka, lai arī darbs fizisku piepūli neprasīja, sviedri jau parādās. Tiesa, mediķiem vienas 24 stundu ilgās maiņas laikā aizsargtērpu nākas uzvilkt un novilkt vairākas reizes. Oļegs Šuba stāsta, ka ārstam var nākties trīs līdz piecas stundas šajā aizsargtērpā veikt arī fiziski smagu darbu, piemēram, sirds masāžu un citas procedūras. "Tas kā kārtīgi pirtī ieiet. Sakarst cilvēks, ir viss slapjš. [..] Tu noģērbies, tad strauji sāc atdzist. Pārkaršanas un atdzišanas momenti – viss pārējais jau arī ietekmē pašsajūtu un visu pārējo," – tā Šuba.
Ienākot klīnikā, paveras skats uz diezgan plašu telpu, kuru ik pa laikam šķērso medicīniskais personāls. Gandrīz uz visām durvīm ir brīdinājumi, ka ieeja paredzēta tikai personālam, gar klīnikas sienām izvietoti dezinfekcijas līdzekļi, ko izmanto ārsti un ik pa laikam iesaka lietot arī mums. No šīs telpas ved nelieli gaiteņi, no tiem var nokļūt telpās, kur caur stiklu redz pacientus. Lai viņus aprūpētu, ārstiem jāvelk speciālie aizsargtērpi, tad jāver biezas plastmasas durvis. Izeja no palātas ir cita – tur ir metāla durvis. Tad nedrīkst šķērsot dzelteno līniju, kamēr pēc drošības protokola nav novilkts aizsargtērps.
Arī "Delfi" trīs cilvēku komanda, izejot no pacientu zonas, stāvēja aiz dzeltenas līnijas, noklausījās klīnikas vadītaja piebildi "drīkst darīt tikai to, ko es pateikšu" un sekoja instrukcijām, lai droši aizsargtērpu novilktu. "Rokas (izstiepjam rokas; Šuba tās apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli – red.) Tagad no aizmugures raujiet nost priekšsautu, arī no kakla raujiet nost. Tagad sarullējiet cik vien var uz iekšpusi. Metiet iekšā (atkritumu tvertnē). Rokas (izstiepjam rokas, ārsts tās appūš ar dezinfekcijas līdzekli- red.)," – tā Oļegs Šuba.