Latvija un septiņas citas ES valstis iestājas par fiskālās disciplīnas ievērošanu  (14)

Iniciatīvas domubiedri ir Austrija, Somija, Latvija, Zviedrija, Nīderlande, Slovākija, Dānija un Čehija.

Līdz šim nepieredzēti fiskālie pasākumi ir palīdzējuši novērst Covid-19 krīzes būtisko negatīvo ietekmi uz ekonomiku, vienlaikus ietekmējot valsts finanšu ilgtspēju daudzās ES valstīs. FM pārstāvji norāda, ka sarunās par fiskālajiem noteikumiem Eiropā nereti ticis piedāvāts tos mīkstināt. Ņemot vērā, ka stabilas publiskās finanses ir centrālais aspekts ES darbībā, kā arī monetārās savienības pamats, jaunizveidotā grupa iestājas par to, ka fiskālajai ilgtspējai apvienojumā ar reformām, kas veicina ekonomikas izaugsmi, arī turpmāk jābūt ES kopējās ekonomikas un fiskālās politikas pamatā.

Ilgtspējīgas valsts finanses rada fiskālo telpu prioritātēm un nodrošina iespējas atbalstīt darbavietu izveidi un labklājību. Tādējādi pārmērīgo parāda rādītāju samazināšanai ir jāpaliek par kopīgu dalībvalstu mērķi, uzskata grupas dibinātāji.

"ES valstu un arī mūsu tuvāko kaimiņu piemērs rāda, ka ceļš uz labklājību nav saistīts ar dzīvošanu uz parāda, tādēļ fiskālā ilgtspēja ir svarīga arī pēcpandēmijas apstākļos," norāda Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministri vienojušies, ka ir atvērti diskutēt par Stabilitātes un izaugsmes pakta uzlabojumiem, veicinot caurspīdību un labāku noteikumu ieviešanu un īstenošanu. Būtiski, lai izmaiņas fiskālajos noteikumos neiespaidotu dalībvalstu, eirozonas un visas ES fiskālo ilgtspēju.

Tāpat ministri bija vienisprātis, ka kvalitāte ir daudz svarīgāka par ātrumu, tāpēc šā brīža ekonomiskās pārvaldības politika jāīsteno, konsultējoties ar Eiropas Komisiju, un tam ir vajadzīgs laiks. Vispārējās attīstības klauzulas atcelšana nav jāsaista ar iespējamiem Stabilitātes un izaugsmes pakta grozījumiem.

ECOFIN sanāksme 10. un 11. septembrī norisinās Kraņā, Slovēnijā.