Vakcinācijas temps sarucis līdz pusgadā zemākajam līmenim  (397)

Kopš vasaras vidus vakcinācijas temps Latvijā, salīdzinot ar rekordaugstiem rādītājiem maijā, saruka, un pagājušajā nedēļā sapotēto iedzīvotāju kopskaits nokrita līdz zemākajam rādītājam kopš marta otrās puses. Mazāk cilvēku nedēļas laikā sapotēts nedēļā no 29. marta, kad pie potes tika 26 211 cilvēki. Būtiski, ka tobrīd Latvijā vēl netika nodrošināta iespēja vakcīnu saņemt ikvienam, kas to vēlas, un tikai nesen bija dots starts hroniski slimo pacientu potēšanai.

Pavasarī valdībā tika noteikts mērķis vakcinēt vismaz 100 000 cilvēku nedēļā, un šādu rādītāju izdevās sasniegt mēnesi, sākot ar nedēļu no 10. maija. Nedēļā vakcinēto rekords uzstādīts nedēļā no 24.maija, kad sapotēti 116 876 cilvēki, tādējādi dienā vakcīnu saņemot teju 17 000 cilvēku.

Pirmais būtiskais vakcinācijas tempa "iekritiens" fiksēts nedēļā, kad Latvijā svinēti Jāņi – tonedēļ sapotēti nepilni 32 000 cilvēku, pēc kā vakcinācijas temps uz pāris nedēļām atkopies, pārsniedzot 55 000 vakcinācijas epizožu nedēļā. Tomēr kopš nedēļas no 12. jūlija vakcinācijas tempam nav izdevies pārsniegt 38 189 cilvēku robežu nedēļā.

Tāpat svētdien, sapotējot tikai 688 cilvēkus, arī sasniegts kopš marta zemākais vienā dienā vakcinēto cilvēku skaits, neskaitot Jāņus un Līgo, kad divās dienās kopumā vakcinēti nepilni 500 cilvēki.

Līdz šim vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu no divām Latvijā ir saņēmis 768 191 cilvēks, bet otro potes devu saņēmuši 676 604 cilvēki. Vēl 111 828 personas sapotētas ar "Johnson&Johnson" jeb "Janssen" vakcīnu, kam nepieciešama tikai viena deva.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021. gada jūlija sākumā provizoriski bija 1 882 200 iedzīvotāju, tātad līdz šim kopumā pret Covid-19 vakcinēti 46,75% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 41,89% iedzīvotāju.

NVD Vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" pauda pārliecību, ka, tuvāko dienu laikā papildinot vakcinācijas datus ar pēdējās dienās notikušajiem vakcinācijas faktiem, aizvadītās nedēļas rādītājs varētu izlīdzināties ar iepriekšējo nedēļu rezultātiem. Viņa arī uzsvēra, ka dati tiek rūpīgi monitorēti un vērtēti, lai noteiktu nepieciešamās papildu darbības cilvēku motivēšanai potēties.

Juhņēviča norādīja, ka liela nozīme minētajā ir ģimenes ārstu iesaistei, tāpēc no 1.oktobra vakcinācijas nodrošināšanā būs jābūt iesaistītām visām ģimenes ārstu praksēm. Patlaban tajā piedalās ap 80% prakšu.

Tāpat tiek turpinātas arī izbraukuma vakcinācijas, kā arī potēšanas punktu ieviešanas tirdzniecības centros, kas iedzīvotājiem ir ērta opcija potes saņemšanai.

Juhņēviča pastāstīja, ka vēl šodien plānota vakcinācijas darba grupas sanāksme par papildu vakcinācijas devu potēšanas sākšanu cilvēkiem ar ļoti novājinātu imunitāti. Viņa solīja, ka rīt, 14.sepembrī, varētu notikt sanāksmē izrunātajam veltīts preses brīfings.

Lietošanai Eiropas Savienībā pašlaik ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 – "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un "Johnson&Johnson" jeb "Janssen", taču "AstraZeneca" vakcīnu zemā pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto. 2020.gada decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet masveidīgāka iedzīvotāju vakcinēšana sākās marta izskaņā. Latvijā vakcīnas pret Covid-19 iedzīvotājiem ir pieejamas no 12 gadu vecuma.