Ar sešām balsīm par, četrām pret un diviem deputātiem nebalsojot, Saeimas Juridiskās komisijas deputāti atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu par liegumu bijušajiem Saeimas deputātiem un Augstākās padomes deputātiem apmeklēt Saeimas ēkas, ja tie ir pakļauti sankcijām, novēroja portāls "Delfi".
Grozījumi attiecas uz bijušajiem Saeimas deputātiem, kā arī Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" vai 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" un pret kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, vai piemērotas Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
"Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas," lasāms likumprojekta anotācijā. Tajā minēts, ka šīs sankcijas lielākoties tiek noteiktas politisku un drošības apsvērumu dēļ, līdz ar to likumdevējs, nodrošinot iespēju personām, pret kurām ir noteiktas konkrētas sankcijas, bez ierobežojumiem apmeklēt Saeimu un piedalīties tās darbā, apdraud kvalitatīvu likumdošanas procesu norisi, kā arī pieļauj Saeimas darbā tādu personu līdzdalību, kuru klātbūtne tajā nav pieļaujama.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere komisijas sēdē izteica šaubas, vai šajā normā noteiktais ierobežojums – konkrētajiem bijušajiem deputātiem apmeklēt Saeimas ēkas – patiešām sasniegs likumprojekta anotācijā noteikto mērķi – mazināt personas prettiesisko ietekmi uz likumdevēja varu.
Tāpat Juridiskā biroja vadītāja minēja ierobežojuma attiecinājumu uz bijušajiem deputātiem, kuri ir iekļauti nacionālo vai starptautisko sankciju sarakstā, tomēr tas nav attiecināms uz tādiem bijušajiem deputātiem, kuri, varbūt, ir izdarījuši citus pārkāpumus, piemēram, sodīti par smagu noziedzīgu nodarījumu. "Par šādām personām mēs nerunājam. Runājam tikai šauri par tām personām, kas ir iekļautas sankciju sarakstā," atzina Meistere, pieminot vienlīdzības principu tiesību normas veidošanā un aicinot skatīt likumprojektu plašāk.
Vairākkārt piemin Lembergu
Saeimas deputāts Valērijs Agešins (S) uzsvēra, ka Saeimai nebūtu jāgroza likums, ja tas skar tikai vienu personu. "Vienas personas dēļ nav jāgroza likums. Vai šajā gadījumā ierobežojums attieksies tikai uz bijušajiem deputātiem, bet citas personas ar minētajām pazīmēm varēs apmeklēt Saeimu un pat piedalīties komisiju darbā, teiksim, kā uzaicinātas personas, ir jautājums bez atbildes," sprieda Agešins, pieminot, ka šis, visticamāk, būs politisks lēmums, par kuru grūti spriest, vadoties tikai pēc juridiskām kategorijām.
"Atceros, ka tas laiks, kad šie konkrētie grozījumi tika iesniegti, bija laiks, kad Aivaru Lembergu ielika sankciju sarakstā. Tā ir tāda likumdošanas izrādīšanās," komisijas sēdē sacīja deputāts Edgars Tavars (ZZS). Viņš uzsvēra, ka "viena puse šai medaļai" ir Aivara Lemberga politiskie oponenti. Tavars arī izteica bažas, ka jebkura Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valsts varēs noteikt, kuri Latvijas bijušie deputāti varēs vai nevarēs piedalīties Saeimas darbā. "Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti nepareizi," atzina deputāts. "Es negribētu, lai kāda no valstīm – Ungārija, Turcija, Rumānija, Bulgārija vai jebkura no šīm valstīm pēc savām iekšējām sankcijām liegtu mūsu deputātiem kaut kur pārvietoties. Tas nav pareizi. Ja ir mēģinājums kaut kādā veidā ieriebt Aivaram Lembergam, es aicinu meklēt citus risinājumus, bet neaiztikt Saeimas kārtības rulli," sašutumu izteica Tavars.
Komisijas vadītājs Juris Jurašs (JKP), atbildot uz Tavara teikto, sacīja, ka šī likumprojekta mērķis nav radīt īpašas tiesiskas sekas konkrētai personai, bet gan tas ir normāls tiesiskā regulējuma pilnveidošanas solis.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aivars Geidāns sacīja, ka šim likumprojektam vajadzētu sistemātiskāku pieeju, jo šobrīd tiek izcelts viens personāžs. Tāpat viņš minēja nepieciešamību veidot saprotamus termiņus, lai šis "pāridarījums nebūtu mūžīgs" un sankcijām pakļautie deputāti kaut kad atkal varētu apmeklēt Saeimu.
Jānis Butāns (JKP) izteica atbalstu likumprojektam, pieminot, ka "šādā veidā mēs izdarām vēl vienu apliecinājumu, tam, ka mēs nepakļaujamies kādu šauru interešu cilvēku grupām".
Butāns nepiekrita citu deputātu teiktajam, ka regulējums ir attiecināms tikai uz vienu personu – "Nākotnē tā var arī nebūt viena persona un būtu labi, ja šāds regulējums būtu uzreiz," sacīja deputāts.
Butāns izteica atbildi Tavara komentāram par to, ka likumprojekts attiecas vien uz Lembergu, pieminot, ka Lembergs ziedojis naudu ZZS priekšvēlēšanu kampaņai. "Es pilnībā saprotu, kādēļ viņš tā komentēja. Ja paskatās iepriekšējo Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu laiku, tad viņš [red. Lembergs] bija ziedojis šim politiskajam spēkam ap 35 000 eiro. Te mēs varam redzēt – tas, kurš maksā, tas pasūta mūziku," sacīja Butāns.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka deputāti iesnieguši grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz, ka bijušajiem Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", un pret kuriem ir noteiktas ES, nacionālās, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, nav tiesību apmeklēt Saeimas ēkas.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
