No 2023. gada katru gadu palielinās minimālo ienākumu sliekšņus  (14)

Otrdien, 14. septembrī, valdībā pieņēma ministrijas sagatavoto "Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam".

"Ir jādara viss, lai celtu materiālos apstākļus nākotnes pensionāriem. Turklāt plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai kalpo kā priekšnosacījums ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma saņemšanai," uzsvēra labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Dokuments paredz arī no 2022. gada noteikt valsts līdzfinansējumu 30% apmērā pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu apmērā – garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta – nodrošināšanai.

Šo jautājumu nolemts skatīt diskusijās par nākamā gada valsts budžetu.

Plāna pasākumi vērsti uz minimālo ienākumu atbalsta pilnveidošanu garantētā minimālā ienākumu pabalsta saņēmējiem, trūcīgām mājsaimniecībām, maznodrošinātām mājsaimniecībām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem.

Plāna īstenošana tiks nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.

Jau vēstīts, ka 2020. gadā Satversmes tiesa (ST) atzina, ka garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei.

Savā spriedumā ST secināja, ka lietas pamatjautājums ir par to, vai apstrīdētajā normā noteiktais GMI līmenis atbilst cilvēka cieņai un sociāli atbildīgas valsts principam. Satversmes tiesa nolēma visupirms vērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar Satversmes 109. pantu.

Tāpat pērn ST par Satversmei neatbilstošām atzina normas, kas noteic vecuma pensijas minimālo apmēru.

No ST ceturtdien nolasītā sprieduma izriet, ka nav gūti pierādījumi, ka vecuma pensijas aprēķināšanai būtu piemēroti mehānismi, kas saistīti ar ekonomiskajiem, iedzīvotāju ienākumus raksturojošiem rādītājiem. Uz to jau iepriekš vairākkārt no Labklājības ministrijas un starptautisko organizāciju puses ticis norādīts arī valdībai.