Parlamentārieši nevienojas ierobežot nikotīna koncentrāciju tabakas aizstājējproduktos  (4)

Asociācijas pārstāve Marita Jansone stāstīja, ka tabakas aizstājējprodukts nav medicīnisks produkts, bet gan plaša patēriņa prece, kas paredzēta smēķētājiem, kuri vēlas pārtraukt smēķēšanu un lietot nikotīnu drošākā veidā. Vienlaikus viņa minēja, ka šie produkti esot plaši pieejami sociālajos tīklos, un tur tie netiek kontrolēti.

Bezdūmu nozares asociācija piedāvāja likumā noteikt, ka aizliegts laist tirgū tabakas aizstājējproduktus, ja maksimālā nikotīna koncentrācija pārsniedz 20 miligramus uz vienu tabakas aizstājējproduktu. Jansone teica, ka šāds regulējums esot procesā vairākās valstīs, savukārt Zviedrijā jau esot pieņemts standarts - maksimums 20 miligrami nikotīna uz vienu spilventiņu.

Pret šādu ieceri kategoriski iebilda Veselības ministrijas (VM) Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece, aicinot deputātus neatbalstīt šādu priekšlikumu, ņemot vērā, ka nikotīna koncentrācija 20 miligrami uz vienu tabakas aizstājējproduktu ir pārāk augsta.

Eksperte skaidroja, ka šāds nikotīna daudzums var nopietni ietekmēt un radīt riskus cilvēku veselībai, kā arī radīt saindēšanās un atkarības riskus. Runājot par jaunu cilvēku auditoriju, kur šo produktu lietošana esot pietiekami augsta, VM saredz lielu risku tādu nikotīna daudzumu pakļaut vienam tabakas aizstājējproduktam.

Vienlaikus viņa atspēkoja Bezdūmu nozares asociācijas pārstāves teikto par šādas normas pieņemšanu citviet Eiropas Savienībā (ES). Birzniece norādīja, ka ES nav likumdošanā noteikta šāda norma tabakas aizstājējproduktiem. Cik VM zināms, arī nevienā ES dalībvalstī šāda norma neesot noteikta.

VM sazinājās ar Zviedrijas Veselības ministriju, kura skaidroja, ka nacionālā līmenī Zviedrijā šāds standarts neesot pieņemts. Iespējams, tas esot industrijas izstrādāts standarts, tomēr likumdošanā šādas normas nav ietvertas. To pašu esot atbildējuši arī dāņi, savukārt Čehijas Veselības ministrija apstiprinājusi, ka šāds priekšlikums ir izskanējis, tomēr līdz šim nav guvis atbalstu Čehijas parlamentā.

Birznieces teiktajam iebilda deputāts Gundars Daudze (ZZS), sakot, ka vajag apstiprināt šādu normu, lai regulētu maksimālo nikotīna koncentrāciju uz vienu tabakas aizstājējproduktu, kā arī izvairītos no šādu produktu ieplūšanas no citām valstīm. Arī VM pārstāve piekrita, ka ir jānosaka maksimālā nikotīna koncentrācija uz vienu tabakas aizstājējproduktu, tomēr Bezdūmu asociācijas piedāvātā maksimālā koncentrācija esot pārāk augsta.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Narkologu asociācijas pārstāve Astrīda Stirna, aicinot deputātus šādu normu noraidīt. Viņa uzsvēra, ka, jo lielāka nikotīna koncentrācija, jo lielāks risks atkarībai veidoties straujāk. Tāpat viņa akcentēja, ka šis nav smēķēšanas atmešanas rīks. Stirna nepiekrita iepriekš izskanējušajam apgalvojumam, ka cilvēks atmet smēķēšanu un lieto tikai nikotīna spilventiņus. Viņa norādīja, ka cilvēks smēķē un reizē lieto arī šos tabakas aizstājējproduktus.

Tāpat narkoloģe stāstīja, ka nikotīns no šiem spilventiņiem uzsūcas ļoti ātri, un viņai ir bažas, ka, tiem kļūstot vieglāk pieejamiem, tos atradīs bērni. "Nāves gadījums var būt pat no 10 miligramus saturošiem produktiem. Intoksikācija iestāsies ļoti strauji, jo nikotīns uzsūksies daudz straujāk, nekā smēķējot cigareti," pauda eksperte, piebilstot, ka mēs tērēsim vairāk naudas, ārstējot atkarību un pārējās saslimšanas, nekā iegūsim "iekasējot akcīzes nodoklī". Tāpēc viņa aicināja neatbalstīt šo lielo nikotīna daudzumu.

Arī Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvils Krams pievienojās iepriekš paustajam viedoklim, sakot, ka nav pierādīts, ka šie produkti palīdzētu atmest smēķēšanu. Viņš uzsvēra, ka, ja šāds apgalvojums nav pierādīts, to nevar lietot mārketingā.

Vienlaikus mediķis akcentēja, ka pat nikotīna plāksteros un košļājamajā gumijā, kas palīdz atmest smēķēšanu, ir krietni mazāka nikotīna deva par 20 miligramiem.

Pēc viņa domām, šāds jauns produkts ienāk, lai piesaistītu jaunus nikotīna lietotājus. "Jo lielāka deva, jo lielāka būs atkarība. Būs augstākas atkarības potenciāls kā heroīnam vai marihuānai," pauda Krams, piebilstot, ka uzdevums ir mazināt nikotīna atkarību valstī, kā arī pasargāt bērnus no atkarības.

Savukārt Latvijas Sabiedrības Veselības asociācijas valdes locekle Iveta Pudule teica, ka oponenti bieži saka, ka, nepieņemot šādu regulējumu, "Latvija būs pilna ar šiem spilventiņiem", tomēr zelējamās un šņaucamās tabakas gadījumā šāda prognoze nepiepildījās. Viņa atzina, ka, aizliedzot zelējamās un šņaucamās tabakas ievešanu un tirdzniecību Latvijā, tā nav pilna ar to, neskatoties uz Zviedrijas centieniem to izplatīt.

Pudule arī teica, ka viņai un Kramam šķiet, ka viņi atrodas smēķēšanas veicināšanas biedrībā nevis Sabiedrības veselības apakškomisijā.

Tāpat Sabiedrības Veselības asociācijas valdes locekle norādīja, ka nikotīns ir viena no vielām, no kurām būtu jāizvairās, ņemot vērā, ka Latvijā mirst 30-40 gadus veci vīrieši no sirds un asinsvadu slimībām. "Atbalstīt šādas lielas nikotīna devas, lai bērni pamēģinot kļūst atkarīgi jau agrā vecumā, ir noziedzīgi," uzskata Pudule.

Turpretī Bezdūmu nozares asociācijas pārstāve teica, ka tabakas aizstājējproduktus, piemēram, spilventiņus, nelietojot jaunieši. Fokusgrupas rādot, ka tos lieto cilvēki ap 30 gadu vecumu.

Savā pieredzē par smēķēšanas atmešanu dalījās arī parlamentārietis Aldis Gobzems (LuK), sakot, ka no šīs atkarības nav iespējams tikt vaļā ar kādu aizstājējproduktu. Vienīgais veids, kā atmest smēķēšanu, esot šo atkarību samainīt pret kādu citu atkarību. Viņa gadījumā tā esot bijusi liela fiziska slodze un veselīgs dzīvesveids.