Eksperti: ierobežojumiem jābūt zināmiem pirms iestājas 'X' stunda  (52)

Minētā ekspertu grupa parasti tiek piesaistīta brīžos, kad nepieciešams neatkarīgs vērtējums un ieteikumi par valdības plānotiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Šīs ekspertu grupas ieteikumus par rīcību Covid-19 krīzes turpmākajā risināšanā valdības un ministriju pārstāvji uzklausījuši otrdien īpaši rīkotā seminārā. Patlaban gan vēl nav zināms, kādus konkrēti epidemioloģiskās drošības pasākumus politiķi rosinās ieviest, jo par tiem vēl tiek spriests dažādu formātu darba grupās, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau iepriekš publiski paudis, ka gala lēmumu valdība varētu pieņemt nākamnedēļ.

Pēc Vespera teiktā, pirms lemšanas par konkrētiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, ekspertu grupa mudina valdību vienoties par mērķiem - ko ar drošības pasākumiem plānots sasniegt. Viņš atzina, ka viens no mērķiem var būt patlaban vairākkārt uzsvērtais - neslēgt ekonomiku, atļaut iedzīvotāju mobilitāti un nodrošināt izglītības procesu klātienē, tādējādi mazinot sociālo spriedzi un sabiedrības polarizāciju. Tajā pašā laikā Vesperis norādīja, ka var būt arī cits mērķis, kas konfliktē ar iepriekš minēto, proti, var lemt par drastiskāku ierobežojumu ieviešanu ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Vesperis piebilda, ka mērķu noteikšanā ministriem būs jāpieņem politisks lēmums.

PKC eksperts stāstīja, ka, lai arī kādus lēmumus plāno pieņemt valdība, mērķim vajadzētu būt tādam, kas nepieļautu slimnīcu un mediķu pārslodzi, lai augstās ar Covid-19 hospitalizācijas dēļ nenotiktu pacientu šķirošana, lai joprojām tiktu nodrošināti plānveida medicīnas pakalpojumi, un vissvarīgāk - nepieļautu augstu mirstību no Covid-19.

Turpmākām diskusijām par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanu ekspertu grupa izstrādājusi vairākus iespējamos rīcības variantus, kuru pamatā ir priekšlikums ieviest ierobežojumus, ņemot vērā ar Covid-19 hospitalizēto pacientu skaitu, sevišķi smagi slimo, jo šie pacienti aizņem intensīvas terapijas gultas, kas nepieciešamas arī pacientiem ar citām slimībām.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, patlaban stacionāros ārstējas – 308 pacienti, no kuriem 26 ir smaga slimības gaita, bet 282 – vidēji smaga slimības gaita. Viens no ekspertu izstrādātajiem rīcības variantiem paredz, ka gadījumā, ja ar Covid-19 hospitalizēto pacientu skaits sasniedz 500, tad ierobežojumus varētu ieviest pakāpeniski, tādējādi ļaujot arī turpmāk slimnīcās nodrošināt plānveida veselības pakalpojumus. Eksperti arī piedāvā rīcības variantu, kas paredz sagaidīt brīdi, kad epidemioloģiskā situācija kļūst kritiska un ar Covid-19 hospitalizēto pacientu skaits sasniedz 1000. Šādā gadījumā rosināts uzreiz ieviest stingrus ierobežojumus. Vesperis gan piebilda, ka patlaban nav zināms, kādi tieši ierobežojumi varētu būt gaidāmi, jo arī par tiem jāvienojas politiķiem.

"Ir grūti pieņemt stingrus ierobežojumus, ņemot vērā, ka ir pieejamas vakcīnas pret Covid-19, tomēr ierobežojumi ir vienīgais veids, kā neuzkārt veselības aprūpes sistēmu. No epidemioloģiskā un veselības viedokļa, visdrošākais variants būtu ieviest ierobežojumus tiklīdz hospitalizēto skaits sasniedz 500, jo ierobežojumi tiktu ieviesti tad, kad situācija vēl nav kritiska," klāstīja Vesperis.

Tajā pašā laikā PKC eksperts piebilda - ticamākais scenārijs ir, ka tiks sagaidīts hospitalizēto pacientu skaita pieaugums līdz 1000 un tad ieviesti ierobežojumi, jo tad sabiedrībai būs vieglāk pieņemt stingros ierobežojumus, tiks izprasta to nepieciešamība. "Eksperti gan uzskata, ka ir jāsper izlēmīgāki soļi ierobežojumu ieviešanā, nevis tos jāievieš pakāpeniski," piebilda Vesperis.

PKC eksperts pauda, ka politiskā izvēle par turpmākajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem un ierobežojumiem ir jāizdara steidzami, lai savlaicīgi būtu skaidrība par to, kādi ierobežojumi ir plānoti un uz kurām sabiedrības grupā tie attieksies – visiem; nevakcinētiem, bet testētiem; nevakcinētiem, bet netestētiem. Tāpat svarīgi laikus zināt, kādus pakalpojumus šīs grupas varēs saņemt.

"Šīm lietām jābūt zināmām vismaz 2-3 nedēļas pirms ierobežojumi stājas spēkā. Ja valdība lems, ka "X stundā" tiks iedarbinātas stingras prasības, tad nevakcinētajiem ir jāzina, ar kādiem ierobežojumiem viņiem jārēķinās. Jau tagad sabiedrībai ir jāzina, kam gatavoties, ja situācija attīstās nelabvēlīgi un ierobežojumi būs nepieciešami," uzsvēra Vesperis. Viņš piebilda, ka, ekspertu ieskatā, pret Covid-19 vakcinētajiem būtu saglabājamas priekšrocības, tomēr, epidemioloģiskajai situācijai mainoties, būtu jāvērtē, kur šīs priekšrocības "paplašināt vai sašaurināt".

Paralēli iepriekš minētajiem jautājumiem, ekspertu grupas ieskatā, valdībai ir jādomā par risinājumiem vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai, jo līdzšinējie risinājumi nav bijuši efektīvi. Kā piemēru Vesperis minēja nepieciešamību vakcinācijas procesā vairāk iesaistīt ģimenes ārstus, tāpat svarīgi uzrunāt riska grupas, sevišķi seniorus. Ekspertu vērtējumā, ir jādomā jauns veids, kā komunicēt ar sabiedrību par vakcināciju, jo esošās kampaņas šo procesu nav veicinājušas.

Vesperis stāstīja, ka jāturpina arī diskusijas par pienākumu vakcinēties atsevišķu profesiju pārstāvjiem. "Eksperti atbalsta šādas prasības izvirzīšanu mediķiem un pedagogiem, jo tas ir jautājums par cilvēku dzīvībām. Tāpat, runājot par izglītības sistēmu, redzam, ka viens inficēts pedagogs var aizsūtīt karantīnā pusi skolas, tādējādi apdraudot klātienes izglītības iespējas," klāstīja Vesperis.