Revīzija atklāj būtiskus trūkumus pašvaldību tiltu uzturēšanā, secina VK (plkst. 10.34)  (42)

Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Revīzijā konstatētais liecina, ka pašvaldībās bieži vien netiek realizēti daudzi no nepieciešamiem pārvaldības pasākumiem. Tilti galvenokārt netiek uztverti kā inženierbūves, bet kā parasti ceļu posmi, un apsaimniekošana aprobežojas ar brauktuves uzturēšanai nepieciešamiem darbiem, piemēram, veicot bedrīšu lāpīšanu.

Pilsētu pašvaldības vismaz ir apzinājušas tiltu stāvokli un zina tiltu stāvokļa uzlabošanai veicamos pasākumus, tomēr novadu pašvaldībās daudzviet netiek darīts pat tas. Novados tikai 16% tiltu veiktas galvenās inspekcijas. Valsts kontroles ieskatā, satraucoša tendence ir arī atsevišķās pašvaldībās novērotā "strausa politika", kad par jau zināmiem nedrošiem tiltiem sabiedrība netiek informēta, uzstādot pie tiltiem masas ierobežojuma zīmes.

Uzraudzība pār to, kā pašvaldības rūpējas par autoceļu tiltu uzturēšanu, ir uzticēta Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajai kapitālsabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi". Tomēr, kā konstatēts revīzijā, arī šīs kontroles aktivitātes nav spējušas panākt, ka pašvaldības par tiltu uzturēšanu rūpētos labāk.

Revīzijas noslēgumā Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus Satiksmes ministrijai uzlabot VSIA "Latvijas Valsts ceļi" veikto pārbaužu efektivitāti, ziņojot pašvaldībām par konstatētajiem trūkumiem, sekojot līdzi to novēršanai un informējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par gadījumiem, kad tiltu drošības uzlabošanai nepieciešamie pasākumi netiek veikti.

Formālais iemesls bēdīgajai situācijai ar pašvaldību tiltiem ir nepietiekamais finansējums. Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, tas nav pietiekams iemesls bezgalīgi atlikt problēmu risināšanu. Kā ar praktiski visām inženierbūvēm – pat ar nepilnvērtīgu uzturēšanu tās nesabruks ne rīt, ne parīt, taču, jo ilgāk tiek atlikti tiltu uzturēšanas un atjaunošanas darbi, jo lielākas izmaksas sagaida nākotnē.

Pašvaldību īpašumā esošo tiltu stāvokli Valsts kontrole saskata kā nopietnu problēmu, kura nonāks valdības darba kārtībā jau tuvākajā desmitgadē, tāpēc šo ziņojumu būtu jāuztver kā trauksmes zvanu. Šobrīd to vairs nevar uzskatīt tikai par pašvaldību – tiltu īpašnieku – problēmu, jo pirms 60–70 gadiem celto un kopumā slikti uzturēto tiltu pilnvērtīgas izmantošanas laiks tuvojas beigām un būs nepieciešami lieli ieguldījumi – novados vien gandrīz 85 miljoni eiro esošo tiltu atjaunošanai un jaunu būvniecībai.

Ja valsts un pašvaldības neradīs risinājumus un finansiālu atbalstu šīs jomas salīdzinoši straujai sakārtošanai, var sagaidīt sekas, kas sāpīgi skars gan iedzīvotāju mobilitāti, gan drošību, gan tautsaimniecību kopumā, brīdina Valsts kontrole.

Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus situācijas uzlabošanai izlasē iekļautajām 11 pašvaldībām, tomēr aicina tam pievērsties arī citas pašvaldības, jo revīzijā konstatētā situācija ar pašvaldību tiltiem un pārvadiem, visticamāk, ir līdzīga visas Latvijas teritorijā.

Satiksmes ministrija (SM) piekrīt Valsts kontroles ieteikumiem par nepieciešamību pilnveidot spēkā esošo kārtību pašvaldību tiltu uzraudzībai, uzturēšanai un finansējuma piesaistei, portālu "Delfi" informēja ministrijā. Precizējumi būvniecības normatīvajā regulējumā, kas stāsies spēkā šī gada novembrī, nodrošinās pašvaldību tiltu stāvokļa uzraudzību.

Valsts kontrole revīzijas ziņojuma secinājumos norāda uz iespējām pilnveidot normatīvo regulējumu pašvaldību tiltu uzraudzībai, uzturēšanai un finansējuma piesaistei. Vienlaicīgi, Satiksmes ministrijas ieskatā, Valsts kontrole savā ziņojumā nevērtē būtisku aspektu – tilti, tostarp pārvadi, ir būves, un uz tiem attiecas vispārīgais būvniecības normatīvais regulējums. Pašvaldību, kā tiltu īpašnieka, pienākums ir nodrošināt, lai būve tikt uzturēta ekspluatācijai drošā stāvoklī, norāda SM.

Sagaidāms, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību kapacitāte attiecībā uz savā īpašumā esošas infrastruktūras uzraudzību būs palielinājusies, tādā veidā nodrošinot arī efektīvāku pašvaldības īpašumā esošo tiltu uzraudzību un uzturēšanu.

Papildus tam 2021. gada 1. novembrī spēkā stājas Ekonomika ministrijas izstrādāts normatīvais regulējums attiecībā uz dažādu būvju, tostarp arī tiltu, tehnisko apsekošanu, kurā noteikts arī pienākums veikt tiltu tehniskās apsekošanas (galvenās inspekcijas) ne retāk kā vienu reizi piecos gados. Tādējādi tiks uzsvērts pašvaldību pienākums veikt to īpašumā esošo tiltu stāvokļa uzraudzību. Vienlaikus regulējumā noteikta tehnisko apsekošanu veikšanas izpildes kārtība un to saturs.

Atbilstoši spēkā esošajam būvniecības normatīvajam regulējumam par tiltu uzturēšanu un to ekspluatācijas drošības nodrošināšanu atbildīgs ir būves īpašnieks – šajā gadījumā konkrētās pašvaldības.

Lai sekmētu valsts budžeta mērķdotācijas, kas tiek piešķirts pašvaldību autoceļiem un ielām, novirzīšanu normatīvajos aktos noteiktajām izvirzītajām mērķdotācijas izlietojuma prioritātēm, tostarp arī pašvaldību tiltiem, Satiksmes ministrija veiks darbības, lai pilnveidotu pašvaldību izpratni par prioritātēm un pilnveidotu mērķdotāciju izlietošanas uzraudzību, kā arī izvērtēs nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos.

Savukārt, lai nodrošinātu valsts līdzfinansējuma novirzīšanu tur, kur tam ir vislielākā ietekme uz tranzīta ielas mobilitāti, SM veiks grozījumus normatīvajos aktos, pārskatot kritērijus pašvaldību tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansēšanai.

Vienlaikus SM uzsver, ka tilti, tai skaitā valsts un pašvaldību īpašumā esošie, ir sliktā tehniskā stāvokli nepietiekamā finansējuma dēļ. Valsts tiltu atjaunošanas un pārbūves darbu apjomi ir mazāki par tiltu nolietošanas ātrumu, un ir uzkrājies atlikto darbu apjoms.

Saglabājoties līdzšinējam finansēšanas līmenim, valsts tiltu kopējais tehniskais stāvoklis uzlabosies lēni. Saskaņā ar 2020. gada aprēķiniem, lai atjaunotu 399 sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošus valsts tiltus (41 % no kopējo valsts tiltu skaita) ir nepieciešams finansējums 166 miljoni eiro apmērā.

Ziņots, ka Rīgā neapmierinošā stāvoklī ir pieci tilti.