Pagaidu robežas izbūvei plāno piešķirt vēl gandrīz 1,7 miljonus eiro  (13)

Rīkojuma projekta anotācijā skaidrots, ka jau 20. augustā tika izsludināta cenu aptauja par dzeloņstiepļu iegādi robežas izbūvei, bet 6. septembrī tika pieņemts lēmums dzeloņstiepli iegādāties un uzņēmuma SIA "Brief", kas piedāvā 111 kilometrus dzeloņstieples par 590 964 eiro.

"Lursoft" dati liecina, ka "Brief" pērn strādāja ar 6 047 586 eiro lielu apgrozījumu un 683 024 eiro peļņu.

Savukārt 15. septembrī tika nolemts robežas izbūvi uzticēt SIA "Aimasa", kuras piedāvājums tika atzīts par izdevīgāko cenu aptaujā. Proti, uzņēmums apņēmies 36,94 kilometrus garo robežas posmu izbūvēt par 55,10 eiro metrā jeb par kopēju summu — 2 462 826,74 eiro.

"Aimasa" gada pārskats par 2020. gadu vēl nav pieejams, taču 2019. gadā uzņēmums strādāja ar 40 524 567 eiro apgrozījumu un 2 715 834 eiro peļņu.

Kopējie pagaidu robežas izbūves izdevumi ir 3 053 791 eiro, no kuriem 1 357 376 eiro atrasti no ministrijas iepriekš neizmantotajiem līdzekļiem citās budžeta programmās, taču atlikušos 1 696 415 eiro IeM lūdz piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) iepriekš intervijā portālam "Delfi" atzina, ka pagaidu robežas izbūve varētu sākties septembra beigās.

Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 1268 cilvēki.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Amatpersonas norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.