Foto: Gatis Ozoliņš
"Jāceļ tā infektoloģija," – tā saviem ģimenes locekļiem mēdza teikt infektologs, hepatologs Pauls Aldiņš (49). Viņa dzīvību pēc mēnesi ilgas ārstēšanās pagājušā gada pēdējā dienā dzēsa Covid-19, drauds, kura nopietnību viņš apzinājās jau pandēmijas sākumā, uzreiz centās izglītot un no tā pasargāt savus bērnus. Viņš arī bija viens no ārstiem, kas ļoti iestājās par to, lai Latvijā Covid-19 pacientus varētu ārstēt ar pretvīrusa medikamentu remdisivīru un lai mūsu valsts nepaliktu bez šīm zālēm.

Pēc Aldiņa nāves daudz runāts par viņa ieguldījumu infektoloģijā, bet viņa ģimene un domubiedri – akadēmiskā vienība "Austrums" – vēlas, lai tas nebeigtos. Ir izveidota Dr. Paula Aldiņa piemiņas stipendija infektoloģijā. Tai var pieteikties līdz 10. oktobrim.

Ideja par šo stipendiju radās šī gada sākumā. "Milzīgā sāpju, zaudējuma un skumju periodā," atzīst Paula Aldiņa sieva Dina Aldiņa un piebilst, ka tās nepieciešamība pārrunāta ģimenē ar bērniem un ar "Austrumu". "Lai pēc Paula nāves neseko punkts, bet sākas teikums ar lielo burtu," saka Dina. Par šo stipendiju viņa šā gada martā arī stāstīja portālam "Delfi", sniedzot interviju rakstam par Paulu Aldiņu pandēmijai veltītajā rakstu sērijā "Zudušais gads". Dakteris Aldiņš Covid-19 pozitīvo testu saņēma pērnā gada 26. novembrī, savā darbavietā – Stradiņa slimnīcā veicot regulāros testus. Tas bija aptuveni mēnesi pirms Latvijā sākās mediķu vakcinācija. Rakstā atmiņās dalījās viņa ģimenes locekļi, kolēģi, kursabiedri, domubiedri "Austrumā" un pacienti. Stāstu par Aldiņu var lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!