Kariņš: 2022. gada budžeta mērķis būs veicināt ekonomiku  (151)

Viņš stāstīja, ka pirmdien koalīcijas sanāksmē lielāko laiku aizņēmušas sarunas par nākamā gada budžetu, kura mērķis būs veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi.

Premjers norādīja uz patlaban vērojamajiem labajiem ekonomikas rādītājiem – samazinās bezdarba līmenis, aug vidējais atalgojums, eksporta apjoms turpina augt un valstī ieplūst investīcijas. "Tie ir pozitīvi rādītāji un koalīcijai ir svarīgi darīt visu, lai šīs pozitīvās tendences ekonomikā turpinātos," uzsvēra Kariņš.

Vaicāts par "klupšanas akmeņiem" budžeta sarunās, Kariņš uzsvēra, ka tādu neesot, bet process esot sarežģīts.

"Šai valdībai šis ir ceturtais budžets. Sarunas norit koleģiāli un ir jautājumi par to, kuri ir pareizie lēmumi, lai veicinātu turpmāko ekonomikas attīstību. Ir daudz būtisku priekšlikumu. Esmu pārliecināts, ka nonāksim pie kopsaucēja," atzina Ministru prezidents.

Juris Pūce no "Attīstībai/Par!" preses konferencē atzina, ka situācija ir nākamā gada budžeta izstrādi ir pozitīva, jo "visi ir par labāko risinājumu Latvijai".

Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone žurnālistiem pauda cerību, ka drīz tiks izstrādāts "labs un sabalansēts" 2022.gada budžets. Savukārt Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis piebilda, ka pirmdien koalīcija ir spērusi platu soli pretī tam, lai panāktu vienošanos par nākamā gada budžeta aprisēm.

Eglītis atzina, ka koalīcijas partneri arī pārrunājuši jautājumu par valsts un pašvaldību darbinieku atalgojuma reformu, jau drīzumā solot šajā jautājumā kādu lēmumu. Politiķis uzsvēra, ka izmaiņas nepieciešamas, lai atalgojuma sistēmu padarītu caurredzamāku un konkurētspējīgāku ar privāto sektoru.

Patlaban Ministru kabinets par pāris nedēļām atpaliek no 2022. gada budžeta izstrādes grafika, jo tas paredz, ka valdībai trīs sēdēs – 24. augustā, 31. augustā un 2. septembrī – bija jāpieņem galīgais lēmums par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem.

Tāpat budžeta izstrādes grafiks paredz, ka ministrijām līdz 9. septembrim bija jāsagatavo 2022. gada budžetu pavadošo likumprojektu paketes, kuras valdībā plānots skatīt septembra otrajā pusē. Saeimā 2022. gada budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi plānots iesniegt oktobra vidū.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka 2022. gada budžeta izstrāde aizkavējusies, jo politiķiem ir grūti vienoties par papildus līdzekļu – 300 miljonu eiro – sadali.

Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija liecina, ka ministrijas 2022. gada budžetā prioritārajiem pasākumiem jeb papildus tēriņiem vēlas 1,68 miljardus eiro, tomēr nākamā gada budžeta indikatīvā fiskālā telpa jeb līdzekļi, ko varētu novirzīt ministriju prioritārajiem pasākumiem, ir 300 miljoni eiro.

Tāpat FM informācija liecina, ka 2022. gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022. gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.