Pieaugot Covid-19 saslimstības līmenim, plānveida stacionāros pakalpojumus varētu pakāpeniski samazināt, kā arī iesaistīt zemāka līmeņa slimnīcas Covid-19 pacientu uzņemšanā un pārvešanā no augstāka līmeņa slimnīcām, liecina Veselības ministrijas (VM) valdībā izskatīšanai iesniegtā prezentācija.
Prezentācijā minēts, ka saslimstības ar Covid-19 palielināšanās gadījumā notiktu pakāpeniska papildus Covid-19 gultu, tai skaitā intensīvās terapijas gultu, atvēršana.
2021. gada janvārī gultu skaits sasniedza 1481 kopējās Covid-19 gultas un 176 intensīvās terapijas gultas.
VM norādījusi, ka Covid-19 gadījumu pieauguma gadījumā notiktu situācijas monitorings, kur sākumā klīniskās universitātes slimnīcas palielina Covid-19 gultu skaitu – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (infektoloģija) un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (atbilstoši profiliem), tad arī reģionālās slimnīcas gultas izvērš pēc nepieciešamības un saslimstības reģionos. Tāpat pakāpeniski iesaista III, II un I līmeņa slimnīcas, kā arī specializētās slimnīcas. Tāpat iespējama pacientu pārvešana, citu profilu pacientu plūsmu izmaiņas.
Sistēmas izplešanās procesam jābūt pakāpeniskam, skaidri monitorētam, pamatotam ar konkrētiem rādītājiem, otrdien valdības sēdē sacīja VM valsts sekretāre Indra Dreika.
Kā liecina prezentācija, plānveida stacionāros pakalpojumus samazinātu secīgi, sākot ar maksas pakalpojumiem, dienas stacionāru, plānveida operācijām.
Tāpat saslimstības pieauguma gadījumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests apzinātu privāto ārstniecības iestāžu resursus.
VM un Veselības inspekcija plāno cilvēkresursu piesaisti un izvietošanu – medicīnas studenti, pensionētas ārstniecības personas vai nodarbinātas citur.
Tāpat VM piedāvātais plāns paredz, ka sociālās aprūpes iestāžu klientu veselības aprūpe tiktu veikta uz vietas.
Kā valdības sēdē sacīja Dreika, plānota arī pacientu pārvešana uz zemāka līmeņa slimnīcu ārstēšanas pabeigšanai, pacientu izrakstīšana mājās, turpinot mājas aprūpi. Savukārt stacionārās ārstniecības iestādes primāri nodrošina neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu veselības aprūpi.
Tāpat paredzēts, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests varētu izsaukumus prioritizēt un atteikt. Informācija par atteiktajiem izsaukumiem tiktu nodota ģimenes ārstiem.
Runājot par secinājumiem un uzdevumiem, kas veikti slimnīcu kapacitātes paaugstināšanai, Dreika sacīja, ka ir pārprofilētas 710 Covid-19 gultas un izveidotas 197 jaunas Covid-19 gultas, tāpat arī izveidotas 32 intensīvās terapijas gultas un aprīkotas 88 intensīvās terapijas gultas.
Ir iegādātas lielās medicīnas iekārtas: datortomogrāfijas iekārtas – piecas iegādes procesā, bet ir 18 portatīvās medicīnas rentgena iekārtas un 140 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, kā arī iegādātas 97 dezinfekcijas iekārtas. Tāpat viņa norādīja, ka ir turpināmi procesā esošie remonti un pārbūves.
Uz finanšu ministra Jāņa Reira (JV) jautājumu, cik Covid-19 pacientu gultu iespējams nodrošināt, Dreika skaidroja, ka kopumā veselības sistēmā ir 8810 gultas, šobrīd Covid-19 pacientiem ir 518 gultas atvērtas, situācija ir mainīga un atbilstoši pacientu pieplūdumam tās tiek atvērtas.
Tāpat viņa skaidroja, ka ļoti drīz būs sasniegta 75% kopējā gultu noslodze, kas paredz gultu atvēršanu līdz 800 gultām.
Tāpat viņa norādīja, ja tiek izvērsts vairāk gultu Covid-19 pacientiem, samazinās iespējas citiem pacientiem.
Jau ziņots, ka aizvadītās nedēļas laikā, no 13. septembra līdz 19. septembrim, atklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 25,9%. Turpina palielināties arī slimnīcās ievietoto pacientu skaits – pieaugums bijis par 41%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
