IZM zinātnes bāzes finansējumam prasa vairāk nekā 6,5 miljonus eiro  (2)

Kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē skaidroja IZM pārstāve, Latvijā, vērtējot pētniecībai vidējo piešķirto finansējumu Eiropas Savienībā, tas ir vismazākais.

Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis (AP) jautāja, kāpēc ministrija nelūdz vairāk līdzekļu zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, ja reiz uz Eiropas un Baltijas valstu fona Latvijai ir tik mazs bāzes finansējums zinātnei. Laipniece atbildēja, ka IZM pieprasījums pēc lielāka finansējuma ik gadu ir ar pieaugošu līkni.

Latvijas ieguldījumi procentos no IKP pētniecībā un attīstībā 2019. gadā bija 0,64%. Tajā pašā laikā Lietuvā – 1%, Igaunijā – 1,61%. Savukārt vidēji Eiropā šis rādītājs bija 2,14%.

Zemāk publicētajā attēlā redzami IZM prioritārie pasākumi nākamā gada budžetam augstākajai izglītībai un zinātnei. Komisijas sēdē Laipniece uzsvēra, ka šie pasākumi nav uzskaitīti prioritārā secībā.

Ministrijas prioritāte gan esot skolotāju algu celšana, taču arī zinātnes bāzes finansējuma palielinājums šogad esot ar augstāku prioritāti nekā citus gadus, paskaidroja Laipniece.

Līdz ar skolotāju algu celšanu paredzams, ka tiks palielinātas arī akadēmiskā personāla algas.

Zemāk redzamajā grafikā redzams, cik lielā mērā, kāpinot studiju vietas bāze izmaksas, paredzēts akadēmiskā personāla algas pieaugums.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis apakškomisijas sēdē pauda, ka viņaprāt, nepieciešams "radikāli" celt finansējumu augstākajai izglītībai, kas joprojām nav sasniedzis to apmēru, kādā bija pirms ekonomiskās krīzes.

Viņa viedoklim pievienojās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, kura aicināja finansējumu augstākajai izglītībai palielināt straujāk.