Covid-19 potētajiem lielāka brīvība, dažās profesijās vakcinēties būs pienākums, vienojas MK  (185)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gan atzina, ka vēl ir daudz detaļu, par ko notiks diskusijas, tomēr šo pasākumu mērķis nav par katru cenu apturēt Covid-19, jo tādā gadījumā būtu jāievieš pilnīgs lokdauns, kad visi kādu laiku "sēž savos dzīvokļos".

"Es tam neredzu pamatojumu. Mūsu mērķis ir veicināt vakcināciju, un Veselības ministrija (VM) piedāvā brīvu dzīvi vakcinētajiem, nevis pārējiem – smagus ierobežojumus," akcentēja Kariņš.

Valdība otrdien izskatīja VM sagatavotos priekšlikumus epidemioloģiskās drošības pasākumiem rudens sezonā, kuru mērķis ir samazināt inficēšanos ar Covid-19, kā arī pacientu skaita pieaugumu slimnīcās, pirms ir notikusi slimnīcu pārslodze.

Vienlaikus iecerēts pēc iespējas saglabāt ekonomisko un sociālo aktivitāti. Šī stratēģija paredz mazināt Covid-19 pārnēsāšanas riskus, kas rodas, kontaktējoties nevakcinētām personām.

VM stratēģija paredz, ka visi pakalpojumi, pasākumi un citas aktivitātes iekštelpās pēc iespējas tiktu organizētas tā dēvētajā "daļēji drošajā vidē" vai "drošajā vidē". Darbošanās "nedrošā vidē" netiek izskatīta, jo šādos pasākumos nav iespējams noskaidrot – persona ir vai nav vakcinēta, pārslimojusi Covid-19 vai ir testēta.

"Drošā vide" paredz, ka iekštelpās varēs uzturēties pret Covid-19 vakcinētie vai šo slimību pārslimojušie. VM ieskatā, "drošā vide" būtu attiecināma uz visām sabiedriskajām aktivitātēm, pakalpojumiem, norisēm un darbu. Turklāt šajā režīmā pakalpojumu sniegšana un pasākumi turpinātos pat pie būtiskas saslimšanas ar Covid-19. VM ieskatā, šis ir visdrošākais risinājums ar vismazākajiem ierobežojumiem un tas visvairāk līdzinās dzīvei pirms Covid-19 pandēmijas.

Savukārt, ja pakalpojumus un pasākumus nebūs iespējams nodrošināt "drošajā vidē", tad varētu piemērot "daļēji drošas vides" režīmu, kas paredz, ka bez vakcinētajiem un pārslimojušajiem telpā varēs atrasties arī pret Covid-19 testētie. Vienlaikus "daļēji drošas vides" režīms paredz prasību visiem ievērot distanci, lietot sejas maskas un pulcēšanās ierobežojumus. Gadījumā, ja saslimstība ar Covid-19 augs būtiski, tad tiks ieviestas stingrākas epidemioloģiskās drošības prasības un ierobežojumi.

VM atzina, ka "daļēji drošais režīms" paredz zināmus ierobežojumus mazumtirdzniecībā, ēdināšanas nozarē un pakalpojumu sniegšanā. Tāpat šis režīms paredz regulāru testēšanu - skolās, ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs.

Lai vienkāršotu epidemioloģiskās drošības prasības, VM rosina ieviest unificētas pamata prasības darba vietām un pakalpojumu sniedzējiem, proti, distancēšanās, nedrūzmēšanās, plūsmu organizēšana, sejas masku lietošana, higiēnas prasības, nosacījumi telpu ventilācijai un gaisa kvalitātei, darba laika ierobežojums no plkst.6 līdz 24, epidemioloģiskās drošības prasību ievērošana, uzraudzība un kontrole.

VM izstrādātais priekšlikums paredz, ka jaunās drošības prasības – pakalpojumu sniegšana "daļēji drošajā vidē" vai "drošajā vidē" – stātos spēkā 11. oktobrī, bet līdz tam nepieciešams izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konkrētus noteikumu grozījumus.

Plānots, ka no 11.oktobra līdz 1.novembrim spēkā būtu prasība, ka atsevišķās profesijās strādājošajiem, kuri nav vakcinēti pret Covid-19, darba pienākumu veikšanai par saviem līdzekļiem būs jāveic Covid-19 tests.

Savukārt 1.novembrī šajās jomās strādājošajiem stātos spēkā vakcinācijas pret Covid-19 prasība. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piebilda, ka piecas nedēļas ir pieteikams laiks, lai iedzīvotāji vakcinētos.

Vienlaikus VM priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija kļūst dramatiski sliktāka un slimnīcās radies kritisks līmenis, tad pakalpojumi iekštelpās un darbs klātienē tiktu organizēts tikai "drošajā vidē", savukārt mazie veikali darbotos "daļēji drošajā vidē", bet lielie veikali – "drošajā vidē".

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aicināja piesardzīgi domāt par "drošības režīmu" piemērošanu tirdzniecībā, jo situācija lielajos un mazajos veikalos nav vienlīdzīga. Šāda pieeja viņai atsauca atmiņa iepriekš valdībā pieņemto lēmumu ieviest pandēmijas laikā iegādājamo preču sarakstu.

Pavļuts gan piebilda, ka nekādi "preču saraksti" netiks veidoti.

Savukārt Kariņš paskaidroja, ka VM priekšlikumi neparedz ieviest ierobežojumus, bet nosaka gadījumus, kādos ir jāuzrāda Covid-19 sertifikāts. "Ir jāpaplašina sertifikātu izmantošana, lai varētu ieiet publiskā iekštelpā," secināja premjers, piebilstot, ka lūgums lielajos veikalos uzrādīt Covid-19 sertifikātu, bet mazajos veikalos – neprasīt – nav ierobežojums.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka valdības mērķis ir nodrošināt vispārējo izglītību klātienē "maksimāli ilgi". Gadījumā, ja vīruss būtiski izplatās skolās, tad varēs lemt par interešu un profesionālās ievirzes izglītības organizēšanas pārtraukšanu, nodrošināšanu individuāli vai ārā.

Ministrijā atzina, ka drošības pasākumu atvieglošana vai atcelšana būtu iespējama, ja tiktu sasniegta vakcinācijas aptvere līdz līmenim, kad samazinās hospitalizēto skaits, prognozējami, kad vakcinācijas aptvere riska grupās sasniegtu 90%, bet kopējā aptvere sasniegtu 70-75%.

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāvis Vladislavs Vesperis ministrus informēja par valdības piesaistīto dažādu nozaru ekspertu pausto viedokli par VM izstrādātajiem priekšlikumiem. Ekspertu vērtējumā, ministrijas scenārijs visdrīzāk nebūs efektīvs saslimstības ar Covid-19 pieauguma apturēšanai.

Tāpat ekspertu ieskatā valdībai būtu nepieciešams pieņemt lēmumu par darba devēja tiesībām noteikt epidemioloģiskās drošības prasības savā uzņēmumā, tostarp nosakot pienākumu darbiniekiem vakcinēties un nosakot šai prasībai pārejas periodu, kuras laikā darbinieks varētu strādāt ar negatīvu Covid-19 testu. "Testēšana sniedz maldīgu ilūziju par drošību, bet nesniedz drošību pret saslimstību," pauda Vesperis.

Pavļuts atzina, ka priekšlikumi par darba devēju tiesību paplašināšanu ir izskanējuši, tomēr patlaban nekādas vienošanās neesot. Viņš uzsvēra, ka darba tiesiskie jautājumi nav VM kompetencē, bet gan Labklājības un Ekonomikas ministriju kompetencē.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka Saeima ir "rupji un bīstami kļūdījusies", savulaik noraidot Ministru kabineta virzīto likumprojektu, kas paredzēja darba devēja tiesības atlaist vai pārcelt citā amatā nevakcinētu darbinieku. Ministrs aicināja atkal atgriezties pie minētā likumprojekta, lai gan arī VM priekšlikumi "nav nederīgi, tie ir pieņemami".

PKC pārstāvis informēja arī par citiem ekspertu paustiem apsvērumiem, proti, ieviest jaunus ierobežojumus būtu neloģiski, jo netiek kontrolēti jau esošie, tāpēc ieviestajiem pasākumiem jābūt kontrolējamiem. Ekspertu grupa arī uzskata, ka būtu jāapsver "drošā režīma" paplašināšana, nevis "daļēji drošā režīma" paplašināšana.

Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) rosinājusi vairākas izmaiņas, tostarp, iespēju bērniem līdz 11 gadiem saņemt pakalpojumus "drošās vides" režīmā, kā arī nevakcinētām personām izmantot ātros Covid-19 testus pakalpojumu saņemšanai.

"Kamēr nav sasniegts pietiekams vakcinācijas līmenis un ir pārejas periods, būtu jāveicina komersantu vēlme strādāt "drošās vides" režīmā, kas ir visdrošākais. Taču patlaban ir viens demotivators – mājsaimniecības, kurās ir mazi bērni, pakalpojumus līdz galam nevarēs saņemt, jo bērnus līdz 12 gadiem nedrīkst vakcinēt," valdības sēdē sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

EM aplēses liecina, ka kopējais bērnu skaits vecumā no 0 līdz 11 gadiem sasniedz 240 200, bet kopējais mājsaimniecību skaits, kurās visi bērni ir vecumā no 0 līdz 11 gadiem, sasniedz 116 600. Mājsaimniecību skaits, kurās ir gan bērni no 0 līdz 11 gadiem, gan vecumā no 12 līdz 17 gadiem, sasniedz 43 900.

Komentējot par infekcijas pārnesi no bērniem jeb slimības "lipīgumu", Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidroja, ka bērni bieži vien ir ar minimāliem vai nenozīmīgiem simptomiem, kuriem vecāki nepievērš uzmanību, tomēr saslimstība bērnu vidū ir diezgan augsta.

Skaidrojot, kur inficējas visvairāk, Perevoščikovs norādīja, ka viss ir atkarīgs no pasākuma formas – vai visi sēž uz vietas un klusē, vai veic kādu aktivitāti, fiziski kustās, runā, dzied, tad riski pieaug.

"Nevar izdarīt verdiktu, ka inficēts bērns, kurš aktīvi pārvietojas un runā, nebūtu vērā ņemams potenciāls infekcijas avots," sacīja Perevoščikovs.

Valantis, paužot EM nostāju, sacīja, ka būtu jānāk pretī šīm mājsaimniecībām, lai tās varētu saņemt pakalpojumus "drošās vides" režīmā, turklāt tas, pēc EM domām, motivētu arī šo ģimeņu vecākus vakcinēties, lai varētu saņemt šo pakalpojumu.

Tāpat EM aicina ļaut skolā testētajiem skolēniem no 12 gadiem saņemt attiecīgos pakalpojumus, izmantojot izglītības iestādē veiktos testus, un paredzēt konkrētu laika periodu, piemēram, divas diennaktis pēc testēšanas, kad viņiem būtu iespēja saņemt pakalpojumus.

EM priekšlikumi paredz arī veidot efektīvāku testēšanas modeli, padarot testus pieejamākus, ņemot vērā citu valstu praksi. Tajā ietilptu arī testu pieejamības palielināšana un "paštestu" atzīšana par derīgiem pakalpojumu saņemšanai un sniegšanai. Šie testi ir lētāki un ātrāki, skaidro EM, turklāt ir vairākas valstis, kurās šie testi jau tiek izmantoti.