Rīgas domes deputāti lems par nakts mēra iecelšanu dzīves kvalitātes uzlabošanai nakts tumšajā laikā, liecina Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā iesniegtā informācija.
Deputātiem tiek piedāvāta prezentācija par to, kā vēsturiski tikusi organizēta nakts dzīve pilsētās. Tiek norādīts, ka, pašplūsmā atstāta, nakts dzīve izpaužas kā cilvēku pastiprināta alkohola lietošana, ballītes un trokšņošana. Savukārt, ja tā tiek apzināti organizēta, tad kļūst daudzveidīga, pilnvērtīga un droša.
Kā piemērs prezentācijā iekļauta Ņujorkas nakts dzīve, kas iedalīta vairākās kategorijās - bāri, ēdināšanas pakalpojumi, māksla un kultūra, sports un atpūta.
Galvenie problēmjautājumi Rīgā esot apgaismojuma neesamība, dažādu aktivitāšu trūkums, drošības izaicinājumi, tostarp konflikti, alkohola un narkotiku lietošana, transporta trūkums, prostitūcija u.c.
Viens no risinājumiem, lai uzlabotu situāciju un organizētu nakts dzīvi, būtu nakts mēra posteņa izveidošana. Viņš rūpētos par pilsētas naktsdzīves organizēšanu un politikas veidošanu, būtu arī mediators naktsdzīvē iesaistīto attiecību regulēšanā.
Kā pozitīvie piemēri nakts dzīves organizēšanai tiek minēti jau agrāk Rīgā rīkotie pasākumi - Muzeju naktis, Baltās naktis, Nakts zooloģiskajā dārzā, "Staro Rīga", Krastu mačs u.c.
Lai uzlabotu situāciju Rīgā nakts stundās, tiek rosināts izstrādāt nakts laika stratēģiju, veikt nakts ekonomikas plānošanu, publisko ārtelpu nodrošināt ar aktivitātēm un tās dažādot.
Tāpat esot nepieciešams novērst trokšņošanu, izdot bukletu "Rīga naktī", uzlabot satiksmi nakts stundās.
Nakts mēra amats ir izplatīts Nīderlandes pilsētās. Amsterdamas pirmais nakts mērs pirms vairākiem gadiem viesojās arī Rīgā, bet Groningenas nakts mērs pērn apciemoja Rēzekni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
