Valdībā plašas diskusijas par Covid-19 vakcīnas trešo devu  (105)

Feldmane norādīja, ka šis paziņojums varētu būt piektdien, 24. septembrī, kad IVP ir paredzēta sēde.

Feldmane, atsaucoties uz citu valstu īstenotajām pieejām, sacīja, ka trešās vakcīnas devas nepieciešamībai jābūt pamatotai un pārdomātai. Ir jābūt pētījumos balstītiem pierādījumiem par to, ka pamata vakcinācijas kurss nenodrošina pietiekamu aizsardzību.

Tāpat viņa norādīja, ka jāizvērtē pārāk agrīni vai pārāk bieži izmantotas papildu vakcīnas devas iespējamie radītie riski veselībai, kas nav attaisnojami ar ieguvumiem. Viņa arī sacīja, ka nepamatota papildu vakcīnas devas izmantošana, kas radīs būtiskas nevēlamas reakcijas pēc papildu devas saņemšanas, pastiprina sabiedrības bažas par vakcīnu drošību.

Šobrīd lēmumu par papildu devas nodrošināšanu ir pieņēmušas 16 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstis, balstoties vietējo imunizācijas padomju, sabiedrības veselības institūciju un citu ekspertu rekomendācijās. Izņēmums ir Ungārija, kur tas ir politisks lēmums, norādīja Feldmane.

Viņa sacīja, ka pārsvarā valstis, kas pieņēmušas lēmumu par papildu vakcīnas devas ieviešanu, primāri paredz personām, kurām ir smaga imūnsupresija, bet, piemēram, Austrijā, Vācijā, Francijā, Lietuvā tās var saņemt arī personas vecumā virs 65 gadiem un citas cilvēku grupas.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča norādīja, ka trešo vakcīnas devu varētu saņemt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas.

Tāpat, balstoties iedzīvotāju aptaujā, viņa norādīja, ka 74,7% respondentu izmantotu vai drīzāk izmantotu šādu iespēju, ja ārsts rekomendētu papildu vakcīnas devas saņemšanu, lai nostiprinātu iegūto aizsardzību pret Covid-19.

IVP priekšsēdētāja Dace Zavadska atgādināja, ka jau iepriekš bija skaidrojusi, pēc kādiem kritērijiem lemj par papildu vakcīnas devas piešķiršanu. Vienīgā pamatotā grupa, kuru var šobrīd pieņemt ir cilvēki virs 65 gadiem, kam šo devu varētu rekomendēt.

"Ļoti iespējams, ka pie trešās devas rekomendācijas visiem mēs nemaz nenonāksim", sacīja Zavadska.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sēdē gan atzina, ka viņu mulsina Latvijas plānotā pieeja trešās vakcīnas devas nodrošināšanai, ņemot vērā, ka tādas valstis kā Francija, Vācija, Lietuva un Austrija jau vakcinē riskantās grupas ar trešo poti.

"Es neticu, ka šīm valstīm nav kāds pamatojums [trešās vakcīnas devas nodrošināšanai]. Mani uztrauc tas, ka slimnīcas piepildās, mani mulsina, ka [SPKC epidemiologa Jurija] Perevoščikova dati rāda, ka augustā 14% hospitalizēto bija vakcinēti. Arī inficēto ārstu skaits iet uz augšu. Tas rada jautājumus. Ko mēs gaidām? 100% pierādījumus? Nav tādu pierādījumu šādos kaujas apstākļos," uzsvēra premjers.

Kariņš arī pauda, ka viņu "reāli satrauc" Vakcinācijas biroja prezentētā iecere trešās potes nodrošināšanai, veidojot vakcinējamo sarakstus, jo šī pieeja atgādinot iepriekš veiktās vakcinācijas procesu. "Es negribu tam vēlreiz iet cauri. [..] Es jau tagad tam iebilstu," uzsvēra Ministru prezidents.

Kariņš arī piebilda, ka viņam ir bažas par mediķiem, kuri vakcīnu pret Covid-19 saņēma kā pirmie, bet patlaban pētījumos teikts, ka vakcīnu efekts zūd sešus mēnešus pēc otrās potes saņemšanas.

Zavadska mierināja, ka nevienā valstī nav datu, ka medicīnas darbinieki, kuri pirmie saņēma vakcīnu, tiktu vairāk hospitalizēti. Stacionēto statistikā ir norādīti visi, kam ir bijis pozitīvs Covid-19 tests, bet tas nav galvenais stacionēšanas iemesls, piebilda Zavadska. Viņa piebilda, ka trešajai vakcīnai nav plānots norādīt kādu konkrētu vakcīnas veidu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda pārliecību, ka jautājumā par trešās potes nodrošināšanu plašākam iedzīvotāju lokam ir jāsper drošāki soļi. Viņš vērsās pie VM vadības, norādot, ka līdz šim Latvijas valdība ir pieņēmusi divus novēlotus lēmumus, proti, sejas masku obligātu lietošanu un neveiksmīgi izveidotu vakcinācijas pret Covid-19 portfeli.

"Politiķi nepiedalījās lēmumā par vakcinācijas portfeli, bet iesaistījās vēlāk, lai glābtu situāciju. Šis veidojas līdzīgs variants," secināja Reirs.

Kariņš pievienojās paustajam, ka politiķi nebija tuvu lemšanas procesam, kad tika spriests par vakcinācijas portfeli, rezultātā premjeram un citiem ministriem nācās pārliecināt citas valstis, lai pieejamās vakcīnas tiktu pārdalītas par labu Latvijai.

"Es piekrītu IVP zinātniskajiem secinājumiem, bet, manuprāt, valstī ir jāpieņem viens cits lēmums," atzina Kariņš, piebilstot, ka viņš jautājumu par trešās vakcīnas devas nodrošināšanu visiem atstāj kā atklātu diskusiju.

Jau ziņots, ka Latvijā ir iespēja trešo vakcīnas pret Covid-19 devu saņemt personām ar sevišķi novājinātu imunitāti.