Trešdien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē idejas autore, domniece Laima Geikina (PP) iepazīstināja ar naktsdzīves situāciju Rīgā pašlaik, komitejas sēdi uztverot kā pirmo publisko diskusiju par naktsdzīves konceptu.
Viņa uzsvēra, ka rīdzinieki saskaras ar daudz dažādām problēmām laika posmā no sešiem vakarā līdz sešiem rītā, kā piemērus minot apgaismojuma trūkumu, aktivitāšu trūkumu, paaugstinātu trokšņu līmeni, drošības jautājumus, kā arī transportu un tā neesamību.
"Ja mēs kā pilsētas vadība neko nedarīsim, lai šo procesu vadītu un pārraudzītu, tad rīdzinieki un Rīgas viesi pašorganizēsies un darīs to tā, kā pilsēta, iespējams, nevēlētos," uzsvēra deputāte.
Viņa arī atgādināja, ka naktsdzīve Rīgai var ienest vairākus tūkstošus un iespējams pat miljonus eiro, līdz ar to naktsdzīves uzlabošana pilsētai ir ekonomiski efektīva.
Covid-19 ierobežojumu dēļ sociāli aktīvā dzīve pilsētā ir nedaudz apklususi, taču ir jābūt sagatavotiem tam laikam, kad tā varētu atjaunoties un to nedrīkst palaist garām, uzsvēra Geikina.
"Tas nav papildu finansējums, tā nav alternatīva dienas mēram – tas ir cilvēks, kurš sēdinās pie galda visas puses un meklēs labāko risinājumu Rīgai," norādīja deputāte, gan uzsverot, ka runas par šādas pozīcijas izveidi patlaban ir pāragras.
Plānots par šo jautājumu veidot darba grupu, lai diskusijās ar nevalstiskajām organizācijām, privāto sektoru, pašvaldību un iedzīvotājiem ar Rīgas naktsdzīvi saistītos jautājumus pārrunātu, izstrādātu koncepciju Rīgas naktsdzīves rīcības plānam un mērķiem.
Latvijas Bāru asociācijas (LBA) pārstāvis Arnis Bikšus komitejas sēdē uzsvēra apgaismojuma neesamību Rīgā un aicināja nerīkot tādu pasākumu kā "Staro Rīga", bet pa tam veltīto naudu izgaismot baznīcas un ēkas.
Tāpat viņš norādīja, ka visās lielpilsētās rēķinās ar trokšņošanu un daudz lielāks troksnis rodas ap pulksten 4 no rīta, kad miskastēs tiek samestas stikla pudeles.
LBA pārstāvis Oskars Ikstens uzsvēra, ka Rīga patlaban nekotējas augstu nakts industrijas jautājumos salīdzinot ar citām valstīm, un gaidāms liels darbs, taču sadarbībā ar nevalstisko sektoru un pašvaldību ir iespējams sasniegt to, ka Rīga ir populāra ne tikai ar savu arhitektūru, bet arī ar naktsdzīvi.
Vairāki deputāti sēdē pauda atbalstu iniciatīvai sākt par šiem jautājumiem runāt. Komitejas vadītāja Linda Ozola (JKP) uzsvēra, ka vienots mērķis ir droša pilsēta diennakts tumšajās stundās. Jautājums par to, kāda būs organizatoriskā struktūra jeb par atbildīgās personas virzīšanu, ir pakārtots un tas jāatstāj uz diskusijas beigām.
Arī deputāts Ints Ķuzis (JV) norādīja, ka virsmērķim ir jābūt drošībai – diennakts tumšais laiks ir jāpadara cilvēkiem saistošs, jo patlaban tumšajās stundās Rīgā cilvēku esot maz.
Savukārt deputāts Uģis Rotbergs (JV) izskanējušās ziņas par mēra posteņa izveidi sauca par "vētru ūdens glāzē" un aicināja domāt par veidu kā šādas pārnozaru tēmas pārvaldīt, jo ir daudz interešu un tēmu grupu, ko vajadzētu apvienot.
Domnieks Miroslavs Kodis (PP) norādīja, ka redz problēmu ar pilsētas apgaismojumu naktī, kā arī ar transporta pieejamību. Viņaprāt, pašvaldība šajā jomā var piedāvāt savu palīdzību.
Rīgas domes deputāts Dainis Turlais (GKR) aicināja nenonākt no viena grāvja otrā – daļa rīdzinieku vēlās vakara stundās vēlas mierīgi gulēt, bet daļa – izklaidēties, un abu šo grupu intereses būtu jāņem vērā.
Deputāte Ieva Brante (NA/LRA) aicināja saprast atšķirību starp laiku, kā cilvēki dzīvoja pirms trīs gadiem jeb pirms Covid-19 un tagad. Vienlaikus viņa uzsvēra nepieciešamību sabiedrību izglītot, ka naktsdzīve "nav tikai bārs un sidrs", bet tā ir arī kultūra. Kā piemēru viņa minēja iespēju "sēdēt ar segu un tējas krūzi Bastejkalnā, klausoties klasisko mūziku".
Opozīcijas pārstāve Eiženija Aldermane (S) norādīja, ka šis ir Saeimas priekšvēlēšanu laiks un ziņa par nakts mēru ir medusmaize visiem, kas saskata politisku iniciatīvu. Viņa gan uzsvēra, ka tēma par naktsdzīvi Rīgā ir svarīga.
Lai pārrunātu apgaismojuma problēmas Rīgā, uz komitejas sēdi oktobrī tiks aicināti arī pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" pārstāvji, vairāk koncentrējoties uz drošības aspektiem, apgaismojuma trūkumu un citām prioritātēm, pēc komitejas sēdes uzsvēra Ozola.
Jau vēstīts, ka, lai uzlabotu situāciju Rīgā nakts stundās, tiek rosināts izstrādāt nakts laika stratēģiju, veikt nakts ekonomikas plānošanu, publisko ārtelpu nodrošināt ar aktivitātēm un tās dažādot.
Tāpat esot nepieciešams novērst trokšņošanu, izdot bukletu "Rīga naktī", uzlabot satiksmi nakts stundās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
