Deputāti Edvīns Šnore (NA), Ritvars Jansons (NA), Krišjānis Feldmans (JKP), Jānis Butāns (JKP) un Juris Rancāns (JKP) aicināja izņemt jautājumu no parlamenta sēdes darba kārtības.
Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, ir 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940. gada 16. jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz konkrēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī.
Likumprojektā rosināts kompensēt zaudētos īpašumus Aizputē, Bauskā, Cēsīs, Dagdā, Daugavpilī, Gostiņos, Grobiņā, Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kandavā, Krāslavā, Krustpilī, Rīgā, Sabilē, Saldū, Talsos, Tukumā, Varakļānos, Ventspilī, Viļānos un Subatē.
Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai bija plānots īstenot no 2023. gada 1. janvāra līdz 2032.gada 31. decembrim. Saskaņā ar likumprojektu, atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā "Līdzekļi nodibinājumam 'Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds'" un plānots izmaksāt pa vienādām daļām desmit gadu laikā, izmaksājot to katru gadu. Fondam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiek glabāti Valsts kasē.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) likumprojekta izvērtējumā vērš uzmanību, ka paredzēto atlīdzinājuma izmaksu, sākot ar 2023.gadu, būs iespējams veikt, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā tam ir paredzēts attiecīgs finansējums. "Ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētajam ir nepieciešams papildu finansējums četru miljonu eiro apmērā ik gadu, jautājums par papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu ir skatāms gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesā," norāda FM.
Tāpat ministrija rosina neiekļaut likumprojektā dublējošu normu attiecībā uz līdzekļu saņemšanu nodibinājumam atvērtā kontā Valsts kasē, jo minēto nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību. FM arī rosina likumprojektu papildināt ar tiesību normu, kur atbildīgā ministrija slēdz līgumu ar nodibinājumu "Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds", tajā detalizētāk nosakot līdzekļu piešķiršanas un izmantošanas kārtību, kā arī tiesības un procesu, kā pieprasīt atmaksāt piešķirtos līdzekļus, ja tie izmantoti neatbilstoši.
Jautājums par ebreju īpašumu restitūciju Saeimā ir diskutēts jau vairāk nekā 14 gadus. Intervijā pirms prezidenta vēlēšanām Egils Levits norādīja, ka nav mainījis savu pozīciju šajā jautājumā. Proti, viņš aizvien ir pret īpašumu atdošanu ebrejiem.
"Delfi" jau rakstīja, ka 2016. gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.
Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
