Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.
Likumi grozīti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot arī ar personas apliecību jeb eID karti.
Vēlētāju reģistra ieviešana nodrošinās tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases, teikts grozījumu anotācijā.
Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt izmaiņas to ļaus izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā.
Likumu izmaiņu autoru aprēķini liecina, ka tiešsaistes vēlētāju reģistra izveidei Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) nepieciešami gandrīz 500 000 eiro, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) – 570 000 eiro, teikts grozījumu anotācijā.
Kopš Latvijā ieviesta eID karte, tie vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, Saeimas vēlēšanās varēja piedalīties, izmantojot īpašu vēlētāja apliecību, kas bija jāsaņem PMLP. Šāda prakse ir vērtējama kā papildu administratīvais slogs, un tas var būt par iemeslu lēmumam nepiedalīties vēlēšanās, teikts likumprojektu anotācijā.
Grozījumu autori CVK norādījuši, ka 13. Saeimas vēlēšanās bijuši vairāk nekā 62 000 vēlētāju, kuriem vienīgais personu apliecinošais dokuments bija eID karte. Savukārt no 2023. gada eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, un nākamajās Saeimas vēlēšanās vēlētāju skaits, kuru rīcībā būs tikai eID, varētu sasniegt 200 000.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
