Nākamā gada budžetā paredzētas lielākas algas mediķiem, pedagogiem, iekšlietu un kultūras jomās strādājošajiem. Tāpat arī grāmatām un preses izdevumiem tiks piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 5% apmērā, bet neapliekamais minimums augs no 300 eiro līdz 500 eiro 2022. gadā, ceturtdien vienojušies koalīcijas partneri.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova teiktā žurnālistiem, 2022. gada budžetā indikatīvi papildus tiks sadalīti 302 miljoni eiro, bet šī summa vēl tiks precizēta.
Pēc koalīcijas partneru sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pavēstīja, ka četri koalīcijas partneri ir panākuši vienošanos par 2022. gada budžetu, kas detalizētāk tiks izskatīts piektdien gaidāmajā valdības ārkārtas sēdē.
Pēc Kariņa teiktā, nākamgad papildus līdzekļi tiks novirzīti atalgojuma celšanai mediķiem, pedagogiem un policistiem, tāpat papildus līdzekļi tiks atvēlēti zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai. Vienlaikus papildus līdzekļi plānoti pakalpojumu paplašināšanai veselības aprūpē, tostarp onkoloģijai.
Kariņš arī stāstīja, ka nākamā gada 1.jūlijā plānots palielināt neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 350 eiro līdz 500 eiro.
"Attīstībai/Par!" pārstāvis Juris Pūce atzina, ka koalīcijas partneru vienošanās par 2022. gada budžetu ir "ļoti laba". "Šis būs budžets, kas paplašinās ieguldījumus aizsardzībā un drošībā, valsts finansējums aizsardzībai tiks nodrošināts 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Iekšlietu sistēmā plānots novirzīt papildus 40 miljonus eiro, tostarp atalgojuma celšanai," stāstīja Pūce.
Tāpat Pūce informēja, ka veselības aprūpes sistēmai plānots novirzīt papildus 100 miljonus eiro, tostarp darba samaksas pieaugumam, onkoloģijai u.c. vajadzībām.
Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Jānis Bordāns pauda gandarījumu par papildus līdzekļiem, kas ļaus stiprināt valsts aizsardzību, savukārt iekšlietu struktūras motivēs strādāt un veikt reformas. Bordāns arī norādīja uz finansējuma pieaugumu pedagogu darba samaksas celšanai, tostarp pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu minimālās darba likmes palielināšanai.
Bordāns arī informēja, ka 2022. gada budžetā panākta vienošanās par PVN 5% piemērošanu drukātajām grāmatām un preses izdevumiem.
Koalīcijas partneri ceturtdien neatklāja plašākas detaļas par 2022. gada budžetu, solot tās pēc piektdien gaidāmās valdības ārkārtas sēdes.
"Delfi" jau vēstīja, ka pirmdien pēc koalīcijas partneru tikšanās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvjiem pavēstīja, ka 2022. gada budžeta pamata mērķis būs veicināt ekonomiku.
Premjers norādīja uz patlaban vērojamajiem labajiem ekonomikas rādītājiem – samazinās bezdarba līmenis, aug vidējais atalgojums, eksporta apjoms turpina augt un valstī ieplūst investīcijas. "Tie ir pozitīvi rādītāji un koalīcijai ir svarīgi darīt visu, lai šīs pozitīvās tendences ekonomikā turpinātos," uzsvēra Kariņš.
Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija liecina, ka ministrijas 2022. gada budžetā prioritārajiem pasākumiem jeb papildus tēriņiem vēlas 1,68 miljardus eiro, tomēr nākamā gada budžeta indikatīvā fiskālā telpa jeb līdzekļi, ko varētu novirzīt ministriju prioritārajiem pasākumiem, ir 302 miljoni eiro.
Tāpat FM informācija liecina, ka 2022. gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022. gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
