Reirs: vismaz divus gadus nebūs jākonsolidē budžets un jāceļ nodokļi  (45)

Piektdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskata 2022. gada budžeta un vidēja termiņa budžeta projektus.

Sēdes sākumā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka 2022. gada budžets ir veidots tā, lai tiktu veicināta viedā reindustrializācija un veicināta valsts attīstība.

Savukārt Reirs uzsvēra, ka 2022. gada budžets ir sabalansēts, kurā ir atvēlēti līdzekļi "rūpēm par iedzīvotājiem" un valsts ekonomikas attīstībai, lai tuvinātu Latviju Ziemeļvalstu pārticībai.

"Esmu gandarīts, ka 2022. gada budžets ir fiskāli atbildīgs bez nepamatotiem tēriņiem. Veidojot 2023. gada budžetu, nebūs nepieciešama budžeta konsolidācija un nodokļu celšana, lai nodrošinātu finansējumu valsts pakalpojumu sniegšanai," sacīja finanšu ministrs.

Jau ziņots, ka ceturtdien koalīcijas partneri vienojās 2022. gada budžeta projektā paredzēt lielākas algas mediķiem, pedagogiem, iekšlietu un kultūras jomās strādājošajiem. Tāpat arī grāmatām un preses izdevumiem tiks piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 5% apmērā, bet neapliekamais minimums augs no 300 eiro līdz 500 eiro 2022. gadā.

Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija liecina, ka ministrijas 2022. gada budžetā prioritārajiem pasākumiem jeb papildus tēriņiem vēlas 1,68 miljardus eiro, tomēr nākamā gada budžeta indikatīvā fiskālā telpa jeb līdzekļi, ko varētu novirzīt ministriju prioritārajiem pasākumiem, ir 302 miljoni eiro.

Tāpat FM informācija liecina, ka 2022. gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022. gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.