Augstāka tiesa (AT) atteikusi ierosināt kasācijas sūdzību lietā, kurā Mārupes novada domes deputāts Jānis Kazāks (Latvijas attīstībai) bija prasījis atzīt īpašuma tiesības uz SIA "Rīgas meži" piederošo zemes īpašumu Lielupes krastā, tādējādi stājies spēkā apgabaltiesas lēmums, ar kuru Kazaka prasība pilnībā noraidīta.
2012. gada 28. decembrī Jānis Kazaks cēlis tiesā prasību pret "Rīgas meži" par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, vēlāk to grozot un precizējot – lūdzot tiesu atzīt par spēkā neesošu 1999. gada 29. decembra zemes robežu noteikšanas aktu nekustamajam īpašumam daļā, ar kuru noteiktas zemes robežas zemes gabalam 51,3 hektāru apmērā.
Tāpat Kazaks lūdza tiesa atzīt par spēkā neesošu 2000. gada 2. maijā Valsts kadastrā reģistrēto zemes robežu plānu nekustamajam īpašumam daļā, ar kuru noteiktas zemes robežas, kā arī atzīt par spēkā neesošu Valsts kadastrā reģistrēto zemes robežu plānu un zemes robežu noteikšanas aktu nekustamajam īpašumam Lielupes krastā.
Lietā pēc būtības esot strīds par to, vai un pie kādiem apstākļiem "Rīgas meži" zemes gabalā tika iekļauta Lielupes krasta līnija un vai "Rīgas meži" rīcība atbilst Civillikuma 1109.panta noteikumiem par robežas noteikšanu starp vienā krastā esošiem zemes gabaliem, jo robeža ir līnija, kas velkama stateniski upes vidus līnijai caur robežas krustojuma punktu ar normālo ūdens līniju, bet "Rīgas meži" esot piesavinājusies arī krasta daļu – ūdenī esošu palieņu pļavu, kas no Lielupes puses apskalo Kazaka īpašumu.
Kazakam piederošais zemes gabals ticis iemērīts pirms "Rīgas meži" īpašuma iemērīšanas.
Iepriekš Rīgas apgabaltiesa noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, uzskatīja, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma pilnīgi.
Tiesā norādīja, ka lietā nav strīda, ka Kazakam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas izveidots 2004. gadā, atdalot no nekustamā īpašuma zemes gabalu 0,05 hektāru platībā un pievienojot tam no nekustamā īpašuma atdalīto zemes gabalu 0,7367 hektāru platībā.
Tāpat lietā nav strīda, ka Kazakam piederošais nekustamais īpašums austrumu un ziemeļu daļā robežojas ar "Rīgas meži" piederošā nekustamā īpašuma "Rīgas pilsētas meža fonds" sastāvā ietilpstošo zemes vienību.
Prasības pieteikumā un tā grozījumos, Kazaks, pamatojoties uz Civillikuma 960., 962., 1044. pantu, cēlis tiesā īpašuma prasību, kuras mērķis bija atzīt Kazakam īpašuma tiesību uz šobrīd "Rīgas meži" piederošajā zemes vienībā ietilpstošo zemes daļu 0,2737 hektāru platībā.
Apgabaltiesa nosprieda kazaka prasību pret "Rīgas meži" par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu noraidīt pilnīgi, piedzenot no viņa par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,10 eiro apmērā.
Kazaks iesniedzis kasācijas sūdzību AT, bet tiesa lēma kasācijas sūdzību neierosināt.
"Rīgas Meži" informēja, ka uzņēmums ir informēts par to, ka Kazaks īstenojis saimniecisko darbību zemes gabalā, kas ir prettiesiska rīcība. "Rīgas meži" šā brīža valde ir vērsusies pie Kazaka ar priekšlikumu – zemes īpašniekam samaksāt par faktisko zemes lietošanu par visiem iepriekšējiem gadiem, un šobrīd norit sarunas par šī jautājuma atrisināšanu ārpus tiesas ceļā, ja tas būs iespējams.
Uzņēmums uzskata, ka šāda personas rīcība būtiski destabilizē komercdarbības vidi un tā ir nekavējoties jāpārtrauc.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!