Tiesa, Covid-19 pandēmija, kas pēdējā laikā par sevi atgādina ar augošiem inficēšanās un hospitalizācijas skaitļiem, nebija valdošais temats aizvadītajā nedēļā "Delfi plus". Žurnālists Āris Jansons piedāvāja komentāru par Krievijas parlamenta vēlēšanām, šoreiz no "bunkura". Citā rakstā ielūkojamies Igaunijas bezprecedenta pensiju reformā, kurai pateicoties septembra sākumā igauņi no otrā pensiju līmeņa izņēmuši vairāk nekā miljardu eiro, un skaidrojām, kādēļ kaimiņi vairs nevēlas krāt vecumdienām un vai Latvija varētu pārņemt ko tādu.
"Rus.delfi.lv" žurnāliste Jekaterina Gusakova pievērsās deviņām pazīmēm, kas var liecināt par to, ka noskatītais mājoklis nav laba izvēle ieguldījumam. "Cālis.lv" sadaļā savukārt par to, kādēļ Latvijā vīrieši reti ņem bērna kopšanas atvaļinājumu un kādas sāpīgas tēmas vīrieši neapspriež savā starpā. "Campus" redaktors Edžus Miķelsons izpētīja, kā Saules "supervētras" var apdraudēt moderno dzīvesveidu, savukārt "Tasty.lv" redaktore Ieva Raiskuma uz sarunu aicināja antropoloģi un fotogrāfi Elīnu Kursīti, kura raksta promocijas darbu par to, kā mēs ēdām un ko mēs ēdām deviņdesmitajos gados.
Drīzumā "Delfi plus" pievērsīsies aukstās sezonas aktuālajam jautājumam, cik šogad nāksies maksāt par apkuri, sniedzot plašāku ieskatu tarifos, tāpat arī pievērsīsimies sabiedriskā transporta aktualitātēm. "Delfi plus" dzīvesstils skaidros, vai bērni pašlaik tiešām slimo vairāk nekā iepriekš un kā attīstās viņu imunitāte. Tāpat turpināsim iepazīstināt ar iedvesmojošiem cilvēkiem mums līdzās, kā arī spriedīsim par to, kā notiek bērnu izglītošana tēmās, kas pieaugušajiem bieži šķiet neērtas.
Tāpat arī jaunnedēļ turpinām pērn aizsākto rakstu sēriju "Kulta vietas, kuru vairs nav", kas ļaus gremdēties atmiņās par vētrainām ballītēm tādās leģendām apvītās vietās kā "La Rocca", "Ai, Karamba", "Nabaklab" un "Vernisāža".
Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem.
Slimnīcas jaunajā Covid-19 vilnī: par miljoniem iepirktas tehnoloģijas, bet trūkst darbaroku
Jāzeps (67 gadi) pirmos Covid-19 simptomus sajuta divas dienas pirms pienāca viņa kārta pirmajai vakcīnas devai. Bija pavasaris, viņa "65+" vecuma grupai nesen bija atvērta potēšanās iespēja, taču vīruss izrādījās veiklāks. Jāzepa slimības gaita nebija viegla, jo Covid-19 izvērtās abpusējā plaušu pneimonijā, taču tuviniekiem bija krietni jāpacīnās, lai panāktu viņa hospitalizēšanu.
Āris Jansons: Vēlēšanas ar tālvadību no bunkura
Pirmoreiz Krievijas parlamenta vēlēšanu dienās kaimiņu lielvalsts galva attālinājies no politiskās skatuves. Izrādījies, ka Kremļa saimnieka šķietami nejaušais izteikums par viņa iespējamo karantīnu, pausts kāda pasākuma aizkulisēs, nemaz nav bijis "tēlains", kā to presei centās mālēt prezidenta runasvīrs.
Covid-19 lipīgāks vairs nekļūs. Intervija ar infektologu Ugu Dumpi
Pazīstamajam infektologam Ugam Dumpim par gaidāmo rudeni un ziemu ir gan laba, gan slikta ziņa. Labā – šoziem būtu jābeidzas vīrusa Covid-19 uzvaras gājienam. Sliktā – pulcējoties tik brīvi kā patlaban, dosim vīrusam iespēju sarīkot pārlieku krāšņu pēdējo lielo uznācienu. “Es esmu optimists par to, ka šoziem tam jābeidzas tādā lielā formātā. Bet esmu pesimists par to, ka pēdējā brīdī vēl paspēsim sev uztaisīt nepatikšanas,” sāji iesmejoties, saka Dumpis.
Nākotne bez garantijām. Kādēļ igauņi pamet pensiju fondus
Septembra sākumā Igaunijas iedzīvotāji no otrā pensiju līmeņa izņēmuši vairāk nekā miljardu eiro. To varēja izdarīt, pateicoties bezprecedenta pensiju reformai, kura dalību otrajā pensiju līmenī padarījusi pilnībā brīvprātīgu. "Delfi plus" mēģina noskaidrot, kādēļ igauņi vairs nevēlas krāt vecumdienām un vai Latvija var pārņemt šo pieredzi.
'Kāpēc jāsagaida, kad kāds jau mirst?' – vēža paciente par nesakārtoto kompensējamo zāļu jautājumu
Ir absurdi, ka ārsts nevar izrakstīt atbilstošākās zāles, jo valsts tās nefinansē – tā situāciju vēža ārstēšanā raidījumā "Spried ar Delfi" raksturoja kampaņas "Vēzis jāuzvar" pārstāve Sondra Zaļupe. Viņas viedoklim pievienojās Latvijas Onkoloģijas centra dermatoonkoloģijas vienības vadītājs Aleksandrs Derjabo, norādot, ka ārstiem nākas izvēlēties starp labākajām un pacientiem pieejamajām zālēm.
Cer, ka vietējie sapratīs. Deputāts Olte par balta pulvera šņaukšanas video
Sociālajos tīklos ievērību guvis video, kurā redzams Madonas novada domes deputāts Māris Olte (LZS/LRA) jauniešu kompānijā šņaucam baltu pulverveida vielu. Olte nenoliedz, ka video redzamais cilvēks patiešām ir viņš pats, taču notikušo raksturo kā "muļķīgu neuzmanību" un noliedz, ka tās būtu bijušas narkotikas.
No 'knābāšanas' līdz īstai 'klopei' – mobings skolās starp vakcinētajiem pret Covid-19 un nevakcinētajiem
Mobings jeb viena no daudzajām vardarbības formām skolu vidē diemžēl nav nekas jauns. Taču šajā mācību gadā parādījies jauns "jājamzirdziņš", par ko vienam otru "knābāt", – tā ir vakcinācija pret Covid-19. Skolā aizvadītas vien divas nedēļas, taču jau tiek saņemti signāli par to, ka starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem – gan skolēniem, gan pedagogiem – novērotas sadursmes. Atklāti runāt par šo tēmu daudzi nav gatavi, taču neoficiāli stāstāmā ir gana. Un nav jau brīnums, jo sabiedrība kopumā patlaban sadalījusies divās karojošās frontēs, un pavisam loģiski, ka šīs atskaņas redzamas arī skolā.
Nelabs dzīvoklis? Deviņas pazīmes, kas liecina – īpašumu labāk neiegādāties
Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, Latvijas nekustamo īpašumu tirgū novērojama gana liela aktivitāte. Dzīvokļu cenas aug, un to var skaidrot ar piedāvājuma deficītu. Diemžēl jauna mājokļa iegāde reizumis var izvērsties dažādu ķibeļu risināšanā, kārotais dzīvoklis var izrādīties dzīvošanai nepiemērots. "Delfi plus" skaidro, kādas pazīmes var liecināt par to, ka noskatītais mājoklis nav laba izvēle ieguldījumam.
Diāna Dadzīte par dzīves līkločiem: no katra posma esmu paņēmusi labāko
Šīs vasaras nogalē, no 24. augusta līdz 5. septembrim, Tokijā tika aizvadītas paralimpiskās spēles, kurās latviešu vieglatlēte Diāna Dadzīte izcīnīja divas medaļas – sudrabu diska mešanā un bronzu šķēpmešanā. Gatavošanās sacensībām bija izaicinājumiem pilna – nepietika vien ar to, ka spēles tika par gadu pārceltas, pēdējos četrus mēnešus pirms spēlēm Diānai bija jāgatavojas vienai – bez trenera palīdzības. Liktenis Diānas ceļā ik pa laikam metis kādu sprunguli, taču tie viņu darījuši tikai stiprāku. "Tā ir mana dzīve, un es to nevaru izmainīt," viņa ar pārliecību balsī saka, runājot par mammas zaudējumu, māsas un savu avāriju, kas abām atņēma spēju staigāt.
Par ko (ne)runā vīrieši. Kādēļ Latvijā tēvi ņem bērna kopšanas atvaļinājumu
Kādēļ Latvijā vīrieši reti ņem bērna kopšanas atvaļinājumu? Kādas sāpīgas tēmas vīrieši neapspriež savā starpā un kādēļ neizrāda emocijas? Vai tēva atbildība beidzas līdz ar šķiršanos? Kas ir mūsdienu tēvu spēks un vājums? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus nesen apsprieda konferences "Tēvi. Attiecības" dalībnieki.
Mēnešiem ilgi bez interneta? Kā Saules 'supervētras' var apdraudēt moderno dzīvesveidu
Pazūd internets. Un ne tikai. Pazūd arī elektrība. Pirmā doma prātā – cerams, ka ne uz ilgu! Telefonam baterija tikai 15%. Taču pēc stundas, kad atlikuši vien daži procenti, pat nevar par to pasūdzēties tviterī. Izrādās, internets pazudis ne tev vienam, bet visā valstī. Nē – visā kontinentā! "Pastardiena internetam" un "tīmekļa apokalipse" – par šādu iespējamību nesen brīdināja mediju virsraksti, atsaucoties uz komunikācijas tehnoloģiju tematikai veltītajā konferencē "SIGCOMM 2021" izskanējušo informāciju. Zinātnieku prezentētajā pētījumā modelēts, cik noturīga ir globālā interneta infrastruktūra spēcīgas ģeomagnētiskās vētras gadījumā. Vai superspēcīgs Saules koronālās masas izvirdums mūs uz vairākām nedēļām vai pat mēnešiem var "atsviest" mūs atpakaļ laikā pirms interneta un stabilas elektroapgādes?
Rīgas žņaudzējs, jukušais ekoterorists un ezeru lāsts. Juglas un Teikas kriminālā pagātne
Kompaktā Teika un plašā un zaļā Jugla ir divas salīdzinoši mierīgas un drošas mūsdienu Rīgas apkaimes. Bet tā nav bijis vienmēr. Savulaik Juglā notika sērijveida slepkavības, arī Teikas vēsturē ir ne mazums drūmu lappušu. "Delfi plus" atsauc atmiņā, kāda bijusi Teikas un Juglas kriminālā pagātne, un stāsta, kas šajā Rīgas pusē notiek mūsdienās.
Deviņdesmitie: lauku frī, 'Uncle Ben' no ārzemēm un košļene kā turīguma rādītājs
Deviņdesmitie gadi Latvijā ir īpašs laiks. Neatkarība. Trūcība. Rindas pēc sviesta. Uzplaukst saimnieciskā darbība, parādās jauni veikali un veikalos – jauni produkti. Ārzemju! Jaunie laiki garšo pēc "Fantas" un "Snikera", liekas, ka margarīns "Rama" ir labāks par Latvijas sviestu. Un kā mēs visu šo laiku esam dzīvojuši bez "Uncle Ben's" mērces!? Viss ir jauns, visu gribas pagaršot. Bet pārsvarā nevienam nav naudas. Taču tas, ko tu ēd, pēkšņi nosaka to, kas tu esi.