"Cilvēktirdzniecība ir īpaši nežēlīgs noziegums, kas balstās neaizsargātu cilvēku maldināšanā un izmantošanā. Mēdz teikt, ka cilvēku tirdzniecība ir neredzams noziegums, paslēpts no sabiedrības acīm un tieši tādēļ tik grūti atklājams. Ne velti nozīmīga tās novēršanas plāna sastāvdaļa ir izmeklētāju, prokuroru un inspektoru profesionālā pilnveide, kā arī iesaistīto pušu cieša sadarbība, lai uzlabotu spēju gan atklāt šos noziegumus, gan aktīvāk darboties prevencijas jomā," norāda iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Plāns un tajā iekļautie pasākumi ir paredzēti, lai efektīvi vērstos pret cilvēku tirdzniecību, kas ir mūsdienu verdzības veids. Pielietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu, upuri tiek pārdoti seksuālajai izmantošanai vai citam piespiedu darbam.
Latvijā visbiežāk sastopamās cilvēku tirdzniecības formas ir seksuālā ekspluatācija, piespiedu laulības un darbaspēka ekspluatācija, kas pēdējos gados piedzīvojusi strauju kāpumu. Arī pēdējais vērienīgākais iespējamais cilvēku tirdzniecības gadījums konstatēts saistībā ar atkarīgu cilvēku kopienas centra iemītnieku darba ekspluatāciju lauksaimniecībā un mežistrādē.
Plānā kopumā iekļauts 31 pasākums, iedalīts četros rīcības virzienos: prevencijā, upuru aizsardzībā, noziedznieku saukšanā pie atbildības un iesaistīto pušu sadarbības uzlabošanā.
Plānā vairāku iekļauto pasākumu īstenošana ļaus izpildīt arī vairākas starptautiskas un Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja izteiktās rekomendācijas. Šīs rekomendācijas ir intensīvāks darbs ar riska grupām, intensīvākas apmācības izmeklētājiem, prokuroriem un darba inspektoriem, kā arī pilnveidot nacionālo koordinācijas mehānismu.
Minēto pasākumu veiksmīga īstenošana iespējama ar aktīvu visu iesaistīto pušu līdzdalību, atbalstu un vēlmi iesaistīties.
Jārēķinās, ka nākotnē cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumi var parādīties arī jomās, kurās tradicionāli šie jautājumi netiek skarti, piemēram, aicinājumos iepirkuma prasības izstrādāt tā, lai novērstu cilvēku tirdzniecības riskus gan izpildē, gan piegāžu ķēdēs.
Jau ziņots, ka cilvēku tirdzniecības un sutenerisma lietās pēdējos trīs gados Latvijas varasiestādes arestējušas 3 458 202 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas "Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021.- 2023.gadam" projektā iekļautā informācija.
2018.gadā uzlikts arests šādās lietās aizdomās turēto un viņu tuvinieku līdzekļiem, kā arī kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem 1 705 721,00 eiro apmērā, 2019.gadā - 38 238,00 eiro apmērā, bet pērn - 1 714 243,00 eiro apmērā.
Plānā skaidrots, ka ēnu ekonomika un finanšu noziegumi ir cieši saistīta ar cilvēku tirdzniecību. Darba ekspluatācijas prakse vienmēr ir saistīta ar grāmatvedības pārkāpumiem vai krāpšanos ar nodokļiem.
Cilvēku tirdzniecības gadījumos finanšu pārbaudei vajadzētu būt vienai no prioritārajām darbībām, jo cilvēku tirdzniecība un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija iet roku rokā, teikts plāna projektā.
Cilvēktirdzniecības izmeklēšanas jomā pēdējos gados ir vērojama pozitīva tendence, jo aizvien biežāk tiek sākti kriminālprocesi par cilvēku tirdzniecību, celtas apsūdzības un lietas nosūtītas izskatīšanai tiesā, taču apsūdzētās personas visbiežāk joprojām tiek notiesātas ar nosacītiem brīvības atņemšanas sodiem, vērtē ministrija.
Arī ASV Valsts departamenta 2020.gada ziņojumā par cilvēku tirdzniecības apkarošanu atzinīgi tiekot novērtēti Latvijas centieni, uzsverot, ka "valsts centieni apkarot cilvēku tirdzniecību uzlabojas".
Vienlaikus ASV Valsts departamenta ziņojumā tiek atzīmēti būtiski trūkumi attiecībā uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu.
Kopš 2014.gada Latvijā identificētas 243 personas kā iespējamie cilvēku tirdzniecības upuri, no tām 199 personai tika piešķirts cietušā vai cilvēku tirdzniecības upura statuss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
