Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot noteikt mēnešalgas līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās algas.
Valsts kanceleja jau iepriekš bija izstrādājusi valsts pārvaldes atlīdzības reformu, lai atalgojumu valsts pārvaldē padarīt vienkāršāku, pārskatāmāku un saprotamāku. Minēto reformu valdība bija plānojusi skatīt 2020. gada oktobrī, tomēr jautājuma izskatīšana tika atlikta.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis atzina, ka grozījumi atlīdzības likumā pirmo reizi 11 gados pēc būtības pārveidos valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas – zemu darbinieku motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus personāla attīstībā.
Valsts kanceleja izpētījusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā.
"Nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus. Līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Diemžēl sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest," atzina Valsts kancelejā.
Lai novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos atlīdzības likumā piedāvāti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa.
Tāpat, mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot piemaksu skaitu, plānots samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko darbinieks var saņemt, proti, no 60% uz 30% no mēnešalgas.
"Tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu sistēmas administrēšana. Tiks ieviesti arī citi mūsdienīgi darba samaksas risinājumi – trīs līmeņu algu skala, samaksas piesaiste ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešana īpaši pieprasītu jomu speciālistiem u.c. Visi šie risinājumi ir vēsti uz to, lai darba samaksa nākotnē atbilstu darba snieguma līmenim un veicamo funkciju sarežģītībai un atbildībai," pauda Valsts kancelejā.
Valsts pārvaldes atlīdzības reformu iecerēts ieviest pakāpeniski. Sākotnēji grozījumi jāpieņem Saeimā, bet pēc tam jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumi un, balstoties uz tiem, - iestāžu iekšējie noteikumi par pamatalgu un labumu kritērijiem. Likumprojektā paredzētā atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību institūcijās tiks ieviesta esošā budžeta ietvaros.
Līdz 2022. gada jūlijam plānots, ka iestādēs pārklasificēs amatus un noteiks jaunās algas esošā budžeta ietvaros. Savukārt 2023. gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība jau 2024. gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.
Valsts pārvaldes atlīdzības reforma arī paredz ar 2023. gadu būtiski celt valsts augstāko amatpersonu, ministru, Saeimas deputātu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Ģenerālprokurora, valsts kontroliera, tiesībsarga, rajona tiesas tiesnešu un prokuroru atalgojumu.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns kritizēja likumprojekta virzīšanas gaitu, jo tas notiek steigā, turklāt izmaiņas netika saskaņotas ar tieslietu nozari. Tāpat Stukāns pauda kritiku par atšķirīgo pieeju koeficienta piemērošanai, pēc kāda plānots noteikt konkrētas amata grupas mēnešalgu.
Viņa ieskatā, piedāvātā pieeja atlīdzības noteikšanā prokuroriem mazinās prokuratūras kvalitāti, jo tā nespēs piesaistīt augsti kvalificētus un pieredzējušus juristus. Stukāns gan piebilda, ka viņš runā, par atalgojuma sistēmas principiem, nevis bruto algu ciparu izteiksmē.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka likumprojektā ietvertais priekšlikums ir sagatavots, ņemot vērā Tieslietu padomes paustos ieteikumus laikā, kad jaunais regulējums tika izstrādāts. Premjers aicināja, ka gadījumā, ja likumprojektā ir kas mainījies no sākotnējā piedāvājuma, tad korekcijas būtu veicamas tā izskatīšanas laikā Saeimā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbalstīja Stukāna pausto un atzina, ka, likumprojektam nonākot Saeimā, viņš parlamentā par šīm izmaiņām rosinās debates. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) atzina, ka kopumā valsts pārvaldes atlīdzības reformas pieeja ir pareiza, lai noturētu un piesaistītu valsts pārvaldei konkurētspējīgu un kvalificētu darbaspēku. Vienlaikus viņa pieļāva atsevišķu izmaiņu iespēju, skatot likumprojektu Saeimā.
Ministru prezidents rezumēja, ka likumprojekts nav perfekts, tomēr tas ir solis pareizajā virzienā. "Sis ir solis virzienā uz atklātību un godīgumu," pauda Kariņš.
Gala lēmums par likuma grozījumiem jāpieņem Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
