Skolēnu skrīnings izgaismo medicīniskā personāla trūkumu skolās  (58)

Pēc tam, kad LIZDA publiski uzstāja, ka skolotājiem jāmaksā papildu atalgojums par skolēnu testēšanas nodrošināšanu, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns pauda, skolotājiem jau nemaz šajā procesā nav jāiesaistās. Tas esot skolas medicīniskā personāla darbs. Viņa vadītajā skolā testēšanu nodrošina tikai skolas medmāsa. "Nevar (skolēnu testēšanu) uzgrūst audzinātājam, direktoram un vietniekiem. Mums jāstrādā ar personāla un mācību pārvaldības jautājumiem, nevis ar šo tehnisko jautājumu. Saziņa ar laboratoriju, kurjeru, trauciņi, paraudziņi, uzlīmes tādas, šitādas – tas nav direktora vai viņa vietnieka uzdevums. Tas ir medpersonāla jautājums," portālam "Delfi" saka Kalvāns.

Kā nosaka profesijas "izglītības iestāžu māsa" standarts, medmāsa skolā veic profilaktiskos, aprūpes un ārstniecības pasākumus bērnu un pusaudžu veselības uzturēšanai un uzlabošanai.

Reālajā dzīvē, kā paskaidro Kalvāns un Vanaga, skolu māsu pienākumos ietilpst, piemēram, bērnu potēšanas dokumentu uzraudzīšana, palīdzības sniegšana gadījumos, kad izglītojamais skolā guvis kādu traumu, palīdz skolēniem, ja viņi sūdzas par veselības problēmām, iesaistīšanās skolēnu pusdienu ēdienkartes plānošanā un tamlīdzīgi.

Līdz ar testēšanu pieauga skolu medmāsu darba slogs – Kalvāns pauž, ka tieši skolas māsām būtu jāorganizē Covid-19 skrīnings skolā, proti, būtu jānodrošina komunikācija starp izglītības iestādi un laboratoriju, jāizdala skolēniem testi, jāuzrauga, lai skolēni testus nodod pareizi un jānodrošina informācijas apmaiņu par testa rezultātiem. Tā tas arī esot Siguldas Valsts ģimnāzijā.

Tiesa, kā iezīmējās sarunās ar citu skolu vadītājiem, situācija ar medicīnisko personālu Kalvāna vadītajā skolā ir tāda, ka citi skolu vadītāji varētu vien to nolūkot ar skaudīgu aci. Turklāt pat tad, ja skolās, kur mācās daudz izglītojamo, medmāsa ir, ar esošajām darba rokām ir par maz, teica vairāku skolu vadītāji.

Atbilstoši likumam, medmāsai skolā nemaz nav obligāti jābūt. Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs paredz, izglītības iestādē pirmo palīdzību sniedz ārstniecības persona – māsa vai ārsta palīgs (feldšeris) – vai izglītības iestādes darbinieks, kurš apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā noteiktajām mācību programmām.

Cik medmāsu skolās trūkst, zināms nav. Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas nodaļa portālam "Delfi" norādīja, ka ministrijai nav pieejami dati par medicīnisko personālu skolās. Taču nozares arodbiedrība LIZDA iezīmē šādu ainu: medicīniskā personāla skolās trūkst, taču to pat nav ar ko "lāpīt". Pandēmijas laikā izglītības un veselības nozares "cīņā" par ārstniecības personālu uzvar veselības aprūpe.

Rīgas 85. vidusskolā šobrīd meklē pirmsskolas iestāžu un skolu māsu. Šobrīd viens medicīniskā personāla pārstāvis izglītības iestādē esot, bet viņam nākas "rauties", strādājot gan pirmsskolas grupiņās, gan vispārējā skolā. Vakanci skola izsludināja, tomēr neviens tai nepiesakās, atzīst skolas direktore Aija Makšāne. "Mums laikam skolā ir ļoti lielas algas," viņa nosaka smīnot.

Kā liecina publicētā informācija darba sludinājumu platformā "Kur Darbs", medmāsa, kas pieteiktos šai vakancei, varētu pretendēt uz 726 eiro lielu algu pirms nodokļu nomaksas. Makšāne lēš, ka šīs jomas speciālistiem vilinošāks un arī izdevīgs darbs ir veselības jomā. Ielūkojoties māsu asociācijas mājaslapā publicētajos sludinājumos, redzams, ka tiešām medmāsām finansiāli izdevīgāk varētu būt strādāt veselības nozarē. Piemēram, māsa, strādājot "Orto" klīnikas ambulatorajā nodaļā varētu mēnesī nopelnīt vidēji 1555 eiro pirms nodokļu nomaksas. Medmāsa sociālajā aprūpes centrā "Zemgale" bruto mēnesī varētu saņemt 1200 eiro.

Turklāt Vanaga portālam "Delfi" atzīst, ka Covid-19 pandēmijā šī problēma – māsu trūkums – sevišķi samilzusi, jo gan skolās, gan ārstniecības iestādēs pieaudzis darba apjoms. "(Medicīnas) speciālistu kā tādu trūkst. Vienā Pierīgas pašvaldībā bērnudārzā medmāsiņai piedāvā algu 970 eiro, tajā skaitā nodokļus. Nevar atrast (medmāsu) no marta mēneša. Pierīgā medmāsiņa var nopelnīt 1300 un 1400 eiro, ja viņa strādā veselības sistēmā," stāsta Vanaga.

Rīgas Juglas vidusskolas direktore Helēna Vilkosta telefonsarunā ar "Delfi" stāsta, ka viņas vadītajā skolā ir trīs medmāsas (skola sastāv no trīs ēkām, katrā ēkā strādā māsa). Taču no pedagogu iesaistīšanās skolēnu testēšanā māsu klātbūtne neatbrīvo. Covid-19 skrīningu, kā saka Vilkosta, Rīgas Juglas vidusskolā jāpaspēj veikt aptuveni pusotras stundas laikā, lai iekļautos laboratorijas noteiktajā algoritmā. "500 skolēnus viena medmāsa 1,5 stundā notestēt nevar. Es nezinu, varbūt citur tie algoritmi ir citādāki. Prasīt no viena medicīnas darbinieka, lai viņš to izdara ...Viņi var koordinēt to visu, bet klašu audzinātāji ir tie, kuru vadībā siekalu testa paraugi tiek savākti," viņa paskaidro.

Savukārt Mārupes Valsts ģimnāzijā, kur ir aptuveni 1000 testējamo skolēnu, strādā viena medmāsa. Skolas direktors Jānis Lagzdkalns uzskata, ka vajadzētu vairāk. "Ja medmāsa ir slima, tad vienkārši nav nekā. Pirmo palīdzību, ja kādam kas notiek, sniedzam mēs, pedagogi. Aptieciņas mums ir. Kriminālākos gadījumos tā, protams, ir ātrā palīdzība. Pie šī skolēnu skaits medpersonāla varētu būt daudz vairāk, bet medicīnas darbinieku jau tā mums trūkst," stāsta Lagdkalns.

Mārupes Valsts ģimnāzijā medmāsa vairāk tieši koordinē skolēnu Covid-19 testēšanas procesu, izdalot testus klašu audzinātājiem, kas šo skrīninga procesu turpina. "Mums ir pie 1000 testējamajiem cilvēkiem. Viens cilvēks (medmāsa), kuram no pulksten 9 līdz 12 tas jāizdara, to var izdarīt?," retoriski vaicā Lagzdkalns.

Kā nosaka Izglītības likums, tieši pašvaldības nodrošina tās padotībā esošo izglītības iestāžu medicīnas darbinieku darba samaksu. Kalvāns sarunā ar "Delfi" stāsta, ka "visās sevis cienīgās pašvaldībās pietiekami vidējās un lielās skolās medpersonāls ir". Ja trūkst vai skolā nepieciešams lielāks medicīniskā personāla atbalsts, skolai būtu jāizdara spiedienu uz pašvaldībām, uzskata LIVA vadītājs. "Jebkurš sevi cienošs direktors vērsīs savas vadības, pašvaldības, arī politiskās vadības uzmanību uz to, ka viņi netiek galā, ka viņam vajag atbalstu. Tālākais – vai to sadzird," stāsta Kalvāns.

Tomēr LIZDA ieskatā problēma ir krietni apjomīgāka, proti, pat tad, ja pašvaldība piekristu algot papildu medmāsas skolai, darba spēku nevar atrast. Kā problēmas risinājumu Vanaga min vien skolu medmāsu slodžu un darba samaksas pārskatīšanu. Vēl LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka varētu mainīt nepieciešamās izglītības prasības medmāsām. Proti, profesijas "izglītības iestādes māsa" profesionālais standarts nosaka, ka viņai ir jābūt ar bakalaura līmeņa augstāko izglītību. Vanaga atceras, ka iepriekš māsas varēja skolā strādāt arī, saņēmušas koledžas diplomu. Vanagas vērtējumā, lai risinātu medmāsu trūkumu skolās, varētu pārskatīt arī izglītības prasības.

Jāpiebilst, ka par pirmsskolas audzinātāju drīkst strādāt persona ar koledžas līmeņa izglītību. "Uz ko mēs ejam? Medmāsām bakalaura grādu, bet pedagogam koledžas līmeņa izglītību. Eiropa iet pilnīgi citu ceļu," teic LIZDA priekšsēdētāja.

Turklāt, pēc Vanagas domām, noteikt medmāsu par obligātu skolā normatīvajos aktos arī problēmu nerisinātu. "Ar normatīvajiem aktiem jau varam palīdzēt, bet tā realitāte ir tāda, kāda ir. To cilvēku vienkārši nav," viņa paskaidro.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkts" iepriekš atzina, ka skolotājiem nebūtu jānodarbojas ar skolēnu testēšanu, taču pedagogu darba skolu slogu samazinot jaunā tā saucamā kociņu testēšanas metode. Par šo metodi vairāk var uzzināt šeit.