Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 61 deputāts, bet "pret" bija 13.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) atzina, ka atbildīgā komisija ir izskatījusi likumprojektu un atbalsta tā virzīšanu apstiprināšanai pirmajā lasījumā.
Bondars citēja Valsts prezidenta padomnieka Andra Teikmaņa sacīto, ka šis jautājums ir "ar garu bārdu". Tāpat Bondars citēja Ārlietu ministrijas pārstāvju sacīto, ka šis jautājums ir "ar starptautisku nozīmi". Parlamenta komisijas vadītājs aicināja atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Deputāts Jānis Dombrava (NA) uzsvēra, ka Latvija nosoda visu totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus, nešķirojot ideoloģiju, kā vārdā noziegumi pastrādāti.
Tāpat deputāts atzina, ka Latvija cenšas kompensēt cietušajiem zaudējumus, kas radušies šo noziegumu rezultātā.
"Zinu, ka mūsu sabiedrotajiem šis jautājums ir būtisks, vienlaikus domāju, ka mūsu sabiedrotajiem ir citi vērtību aspekti, kas ir cieši saistīti ar šo jautājumu, proti, likumprojekts nepiedāvā palielināt sociālo atbalstu politiski represētajiem, tas nepiedāvā palīdzību visiem Latvijas pilsoņiem, bet gan piedāvāts piešķirt naudu vienai organizācijai [Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam], kas nepārstāv visus Latvijas ebrejus," sacīja Dombrava.
Viņš piebilda, ka likumprojekts piedāvā piešķirt naudu organizācijai, kurā ietilpst personas, ko ASV iestādes atzinušas par atbildīgām naudas atmazgāšanā, kuras iesaistīta elektroenerģijas obligātā iepirkuma afērā, un kuras saistītas ar Krievijas oligarhiem.
Dombravas ieskatā, valstij drīzāk būtu jāparedz lielāks atbalsts visiem politiski represētajiem, tostarp holokausta upuriem.
Deputāts Ritvars Jansons (NA) papildināja sacīto, ka Staļina un Hitlera pakta rezultātā cieta arī romi, kuriem piederēja īpašumi. Viņš secināja, ka arī romu kopiena var prasīt kompensācijas par kara laika zaudējumiem. Tāpat Jansons norādīja uz vācbaltiešu tiesībām saņemt kompensācijas par zaudētajiem īpašumiem.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits pauda neizpratni par nacionālās apvienības deputātu sacītā mērķi. Tomēr, politiķa ieskatā, šī politiskā spēka pārstāvju sacītais ir sasniedzis vienu mērķi, proti, nekas Šmitu "nestumj balsot par [šo likumprojektu] kā vēsais gaiss un smārds, ko sajūtu no dažu labu studentu korporāciju tumšākajiem stūriem". "Šis smārds ir jāizbeidz," secināja opozīcijas deputāts.
Šmits arī atzina, ka viņš šodien atbalstīs likumprojektu pirmajā lasījumā, tajā pašā laikā viņš pauda cerību, ka Ārlietu ministrija vai valdības pārstāvji līdz likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā sniegs skaidrojumu deputātiem par šajos vairāk nekā 20 gados Latvijas publiski neafišētiem starptautiskiem solījumiem, kas tika izteikti, lai lobētu Latvijas iestāšanos tādās starptautiskās institūcijās kā NATO.
Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, ir 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940. gada 16. jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz konkrēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī.
Likumprojektā rosināts kompensēt zaudētos īpašumus Aizputē, Bauskā, Cēsīs, Dagdā, Daugavpilī, Gostiņos, Grobiņā, Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kandavā, Krāslavā, Krustpilī, Rīgā, Sabilē, Saldū, Talsos, Tukumā, Varakļānos, Ventspilī, Viļānos un Subatē.
Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023. gada 1. janvāra līdz 2032.gada 31. decembrim. Saskaņā ar likumprojektu, atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā "Līdzekļi nodibinājumam 'Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds'" un plānots izmaksāt pa vienādām daļām desmit gadu laikā, izmaksājot to katru gadu. Fondam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiek glabāti Valsts kasē.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) likumprojekta izvērtējumā vērš uzmanību, ka paredzēto atlīdzinājuma izmaksu, sākot ar 2023.gadu, būs iespējams veikt, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā tam ir paredzēts attiecīgs finansējums. "Ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētajam ir nepieciešams papildu finansējums četru miljonu eiro apmērā ik gadu, jautājums par papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu ir skatāms gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesā," norāda FM.
Tāpat ministrija rosina neiekļaut likumprojektā dublējošu normu attiecībā uz līdzekļu saņemšanu nodibinājumam atvērtā kontā Valsts kasē, jo minēto nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību. FM arī rosina likumprojektu papildināt ar tiesību normu, kur atbildīgā ministrija slēdz līgumu ar nodibinājumu "Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds", tajā detalizētāk nosakot līdzekļu piešķiršanas un izmantošanas kārtību, kā arī tiesības un procesu, kā pieprasīt atmaksāt piešķirtos līdzekļus, ja tie izmantoti neatbilstoši.
Jautājums par ebreju īpašumu restitūciju Saeimā ir diskutēts jau vairāk nekā 14 gadus. Intervijā pirms prezidenta vēlēšanām Egils Levits norādīja, ka nav mainījis savu pozīciju šajā jautājumā. Proti, viņš aizvien ir pret īpašumu atdošanu ebrejiem.
"Delfi" jau rakstīja, ka 2016. gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.
Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
