Kā skaidroja VM, paaugstināts gatavības stāvoklis nozīmē, ka nozarē pieejamie personāla, materiāltehniskie vai citi iesaistāmie resursi ir nepietiekami, lai, turpinot slimnīcu darbu ikdienas režīmā, nodrošinātu visu nepieciešamo reaģēšanas pasākumu veikšanu.
Līdz ar to Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) veiks rūpīgu izsaukumu prioritizēšanu atbilstoši esošajiem rīcības algoritmiem, savukārt slimnīcām prioritāri ārstniecība jānodrošina neatliekamiem, akūtiem un Covid-19 pacientiem. NMPD pacientus nogādās stacionārā atbilstoši valstī noteiktajam hospitalizācijas plānam. Slimnīcu pienākums ir sniegt palīdzību visiem pacientiem, kas minētās iestādes uzņemšanas nodaļā nogādāti ar NMPD brigādēm vai ieradušies paši. Lai to nodrošinātu, slimnīcas nepieciešamības gadījumā pārplāno plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu.
Kā portālam "Delfi" norāda NMPD, palielinoties Covid-19 pacientu skaitam, pieaugs darba apjoms un intensitāte NMPD dispečercentrā un brigādēs, un var būt nepieciešamība pēc papildus personāla. Tāpēc NMPD Ārkārtas vadības grupa pieņēmusi lēmumu apzināt tos mediķus, kas ir devušies izdienas pensijā un būtu gatavi vajadzības gadījumā uz laiku atgriezties dienestā.
Tāpat vēl stingrāk tiks izvērtēti un prioritizēti uz ārkārtas tālruni 113 saņemtie zvani, lai nodrošinātu brigāžu operatīvu ierašanos pie pacientiem un negadījumos cietušajiem dzīvībai kritiskās situācijās. Zemākas prioritātes izsaukumos, kad nav tūlītēju draudu cilvēka dzīvībai, ierašanās laiks var būt līdz 2 stundām.
Lai nodrošinātu spēju operatīvi reaģēt uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem, NMPD Ārkārtas vadības grupa lēmusi nepieciešamības gadījumā veikt arī brigāžu pārdislokācijas starp reģioniem un brigāžu punktiem uz vietām, kur veidotos augsti riski izsaukumu operatīvai izpildei.
Ministrijā uzsver, ka pacientiem, kuru plānveida ārstniecība būs atlikta, saglabāsies esošā rinda un, atjaunojoties plānveida palīdzības sniegšanai, viņiem vispirms tiks sniegts pakalpojums. Ja slimnīca arī pēc visu resursu koncentrēšanas nespēj nodrošināt ārstniecību neatliekamajiem, akūtajiem vai Covid-19 pacientiem, tai ir rakstveidā jāinformē Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija, lai operatīvi veiktu izmaiņas hospitalizācijas plānā.
Līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā slimnīcas nedrīkst pārtraukt:
- pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju;
- staru terapiju;
- veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā;
- metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;
- pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
- invazīvo kardioloģiju;
- invazīvo radioloģiju.
- onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
- veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības; traumatoloģija;
- akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
Tāpat jārēķinās, ka NMPD pacientus nogādās tuvākajā pieejamajā ārstniecības iestādē. Tas nozīmē, ka, piemēram, terapijas vai ķirurģijas profila pacients no Rīgas var tikt stacionēts arī Pierīgā esošajās slimnīcās – Ogrē, Tukumā, Jūrmalā – nevis universitātes slimnīcā un pacients nevar izvēlēties stacionāru.
Papildus VOMK lēma, ka no pirmdienas Covid-19 nodaļa tiks atvērta Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, kā arī Tukuma, Limbažu un Ludzas slimnīcās.
Tāpat Nacionālais veselības dienests informēs ģimenes ārstus par VOMK pieņemtajiem lēmumiem, tajā skaitā par nepieciešamību veikt stingrāku pacientu šķirošanu pacientu novirzīšanai uz slimnīcām.
Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) tviterī paudis, ka nākamais solis drīzumā būs ārkārtas situācija nozarē.
Lai NMPD mediķi varētu palīdzēt cilvēkiem dzīvībai kritiskās situācijās, NMPD aicina iedzīvotājus vienkāršākos veselības problēmu gadījumos vērsties pie sava ģimenes ārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē.Savukārt ārpus ģimenes ārsta darba laika palīdzību var saņemt pie dežūrārsta, steidzamās medicīniskās palīdzības punktā vai zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana situācijās, kad ir apdraudēta dzīvība (ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ir gūta smaga trauma, ir stipra asiņošana, pēkšņa un dzīvību apdraudoša saslimšana (infarkts, insults u.c.) – šādās situācijās brigāde tiks izsūtīta nekavējoties, uzsver NMPD.
VOMK ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt veselības nozares institūciju saskaņotu darbību ārkārtas medicīniskajā situācijā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā. VOMK veido pārstāvji no Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Zāļu valsts aģentūras, Veselības inspekcijas, Valsts asinsdonoru centra un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
