Pagarināts skolēnu brīvlaiks var būt tikai daļa no Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, uzskata Muižniece  (102)

Ministre atzina, ka pirmdien, 4. oktobrī, sadarbības sanāksmes sēdē notikušas sarunas par iespējām pagarināt skolēnu rudens brīvlaiku, kas šogad noteikts no 18. līdz 22. oktobrim.

Tiesa, ministre uzsvēra, ka tādā gadījumā pagarinātam skolēnu brīvlaikam būtu jābūt kompleksam risinājumam Covid-19 ierobežošanai, proti, cilvēkiem būtu jāstrādā no mājām, nebūtu jāiet uz kultūras pasākumiem, "citādi tas neko nelīdzētu," atzīmē Muižniece.

Runājot par tā saucamo "lokdaunu" jeb stingriem pārvietošanās ierobežojumiem, ministre atzina: "Pie šīs situācijas, manuprāt, var nākties spert izlēmīgus soļus." Taču Muižniece norādīja, ka viņa joprojām paliek pie nostājas, ka skolai ir jābūt iestādei, kuru ver ciet pēdējo un atver pirmo.

Komentējos baumas par to, ka pēc rudens brīvlaika skolēniem varētu nākties turpināt mācības attālinātā režīmā Covid-19 straujās izplatības dēļ, Muižniece teica: "Šādas ziņas līdz manām ausīm nonāk tikai baumu līmenī. Šobrīd vēl arvien es varu teikt, ka mēs darām visu, kas ir iespējams, lai mācības būtu klātienē. Arī šādas sarunas par to, ka pēc brīvlaika varētu tik slēgtas izglītības iestādes nav, jo patiesībā kopš 24. augusta notikušie skrīningi izglītības iestādēs parāda, ka tur saslimušie ir 1,9%. Mums salīdzinoši ir ļoti laba jauniešu vakcinācijas aptvere. Arī gadījumu, kad klases pāriet mācīties attālināti, skaits proporcionāli nav tik liels, lai redzētu, ka tas ir būtiskākais infekcijas avots. Šobrīd mums tāda apliecinājuma nav."

Jau vēstīts, ka līdz. 26. septembrim 49% jauniešu ir saņēmuši vienu vai abas Covid-19 potes.

"Delfi" jau ziņoja, ka atsevišķām profesijām darba turpināšanai klātienē līdz 15. novembrim jāiegūst sertifikāts. Paredzēts, ka arī skolotājiem nepieciešams sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, lai viņi darbu varētu turpināt.

Ministre uzsvēra, ka "vilcināšanās ar likumprojektu, ka jāvakcinējas, nav nākusi par labu. Novēloti lēmumi padara arvien grūtāku situāciju".

Viņa norādīja, ka otrdien, 5. oktobrī, iepazīsies ar Krīzes vadības padomes priekšlikumiem Covid-19 izplatības iegrožošanai.

Taču, komentējot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības paustās bažas, ka ļoti daudzi pedagogi varētu pamest savu profesiju gadījumā, ja viņiem ir obligāti jāsaņem Covid-19 vakcīna, Muižniece norādīja: "Jāsaka, ka apstiprinājumu tam, ka būtu kāds liels lēciens tajā, ka skolotāji izvēlas spert šo soli (pamest profesiju) nav. Joprojām tie ir pāris skolotāji atsevišķās izglītības iestādēs. (..) Lielu krīzi mēs neesam sajutuši.

Jau ziņots, ka līdz svētdienai, 3. oktobrim, kopumā 77% jeb 62 203 izglītības iestāžu darbinieki ir saņēmuši Covid-19 pirmo poti vai ir noslēguši vakcinācijas kursu.