Divām Saeimas komisijām uzdos izvērtēt iespēju rast nepieciešamo finansējumu vēža ārstēšanai  (3)

Iniciatīvas pārstāve Gunita Berķe uzsvēra, ka medikamenti ir galvenais pamatelements, lai apturētu vēža šūnu vairošanos un "ļaunuma nešanu cilvēkos". Pēc viņas domām, ir absurdi, ka no 40 jauniem medikamentiem pēdējo gadu laikā Latvijā reģistrēti vien četri.

Berķe teica, ka tas ir ļoti sāpīgi, piebilstot, ka iedzīvotājiem jāvēršas dažādās ziedojumu platformās, piemēram, "Ziedot.lv", kur pat ir izveidota speciāla sadaļa onkoloģijas pacientiem. Tajā šobrīd esot 19 aktuāli lūgumi, par kopsummu 800 000 eiro apmērā.

Tāpat esot pacienti, kuri pārdod visu iespējamo un ņem kredītus. "Arī ārsti nereti atzīst, ka viņiem ir ļoti grūti pateikt pacientam, ka viņam nepieciešamais medikaments Latvijā nav pieejams vai netiek kompensēts, un viņam jāmeklē citi veidi, kā dabūt zāles," pauda Berķe.

Viņasprāt, ir absurdi tas, ka šī ir vienīgā joma, kurā ir visvairāk saslimšanu un, kur publiski tiek meklēts atbalsts vai risinājums problēmai. Iniciatīvas autore klāstīja, ka šīs dažādās kampaņas un iniciatīvas pierāda, ka no šī apburtā loka ir jātiek ārā.

Viņa atgādināja, ka jau pavasarī profesionālo ārstu un pacientu organizācijas aicināja nākamā gada budžetā paredzēt 28 miljonus eiro, lai segtu tos medikaments, kas ir iekļauti kompensējamo medikamentu gaidīšanas sarakstā. Berķe informēja, ka šajā sarakstā atrodas medikamenti, kuri iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā gaida pat kopš 2013. gada.

"Cīņa pret vēzi ir pasludināta par vienu no Eiropas Savienības prioritātēm. Arī Latvijā tiek uzsvērts, ka onkoloģija ir prioritāte, bet gadu no gada mums nepietiek finansējums, lai pārietu uz personalizētu medicīnu vai uz mērķterapiju konkrētam audzēja veidam," atklāja parakstu vākšanas iniciatore, piebilstot, ka tas ļautu tuvoties Eiropas vidējam līmenim, kā arī samazinātu to cilvēku skaitu, kam jālūdz līdzcilvēku ziedojumi dzīvības glābšanai. Vienlaikus tas stiprinātu pārliecību, ka vēzis ir hroniska slimība, ar kuru var sadzīvot, uzskata Berķe.

Komisijas sēdē tika minēts, ka tapis arī Onkoloģijas attīstības plāns 2022.-2024. gadam, kura izstrādē piedalījās daudzas organizācijas. Šī plāna indikatīvajos aprēķinos norādīts, ka nākamgad tieši medikamentiem būtu nepieciešami 50 miljoni eiro, 2023.gadā – 72 miljoni, bet 2024. gadā – 86 miljoni eiro.

Turpretī šobrīd apstiprinātajā 2022. gada budžeta projektā šim mērķim iezīmēti 20,18 miljoni eiro, kas ir vēl mazāk par iniciatīvā prasīto summu un krietni mazāk par plānā aprēķināto nepieciešamo naudas apmēru.

Berķe atzīmēja, ka 28 miljoni eiro ir ļoti nepieciešami, lai vismaz dotu iespēju "atsperties". Tāpat sēdē viņa norādīja, ka šo plānu veidoja ar cerību, ka izdosies atrast ceļu, kā Latviju pietuvināt normālai, attīstītai Eiropas valstij. Viņa pauda bažas par to, kāpēc tiek veidots plāns un tērēti resursi, ja to nemaz nevar realizēt.

Par to sašutumu pauda arī komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) sakot, ka radot plānu, tam jābūt ar prognozi, ka to varēs realizēt.

Savukārt Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka norādīja, ka šai plānā neesot sabūvētas "gaismas pilis". Viņa skaidroja, ka onkoloģijas plāna galvenie virzieni ir profilakse un skrīnings, ārstēšana un diagnostika, kas finanšu ietilpības ziņā bija dārgākā sadaļa, kā arī cilvēkresursi un vēža reģistrs. Janka norādīja, ka lielāko finansējumu prasa tieši vēža pacientu medikamenti.

Tomēr ņemot vērā piešķirto finansējumu, VM esot izveidojusi šobrīd svarīgākās prioritātes, kas atrisinātu daļu no pastāvošajām problēmām. Ministrijas prioritātes bija vēža skrīnings un tā uzlabojumi, krūšu rekonstrukcijas, dinamiska novērošana pacientiem, kuriem pēc slimības ārstēšanas ir recidīvs, vēža reģistrs un 19 miljoni eiro piešķirti medikamentiem.

Janka arī atzina, ka VM saprot, ka tas nav pietiekami. Savukārt Nozares budžeta plānošanas departamenta direktore Gundega Ozoliņa informēja, ka papildus onkoloģiskajiem pasākumiem piešķirti 49,8 miljoni eiro. Pēc Ozoliņas teiktā, no tiem papildu 20,18 miljoni tiks atvēlēti tieši kompensējamiem medikamentiem.

Ar šo finansējumu plāno uzsākt 381 pacienta ārstēšanu ar jaunajiem, inovatīvajiem onkoloģiskajiem medikamentiem, un tas izmaksās 11,56 miljonus eiro. Vēl 8,6 miljoni eiro paredzēti, lai turpinātu iepriekš uzsākto inovatīvo terapiju 658 pacientiem.

Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) piekrita, ka Latvijā inovatīvo medikamentu onkoloģijā ir maz. Viņš stāstīja, ka viņa vadītajā komisijā par šo jautājumu ir runāts vairākkārt, tomēr viņš labprāt piekrita, ka šīs iniciatīvas tālāku izvērtēšanu uzticētu tieši Sociālo lietu komisijai.

Vēlāk deputāti vienojās, ka iniciatīvu jāuzdod arī Budžeta komisijai izvērtēt.

Runājot par mērķim kopumā nepieciešamo finansējumu, VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) akcentēja, ka kopumā Onkoloģisko slimību plānam 2022. gadam tika pieprasīti 103 miljoni eiro. Tā vietā piešķirts finansējums aptuveni 30 miljonu apmērā.

No minētajiem 30 miljoniem apmēram 20 miljoni eiro tikšot novirzīti medikamentiem, tomēr, neapšaubāmi, tas esot par maz, teica Dūrītis.

Tāpat viņš informēja, ka šobrīd valstij ir izveidojies 10 miljonu eiro parāds zāļu ražotājiem. Tā esot pārtērēta summa, jo bijuši vairāk pacienti, kurus jāārstē. Šo summu VM plāno lūgt segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" šā gada beigās.

Nožēlu par dzirdēto pauda komisijas loceklis Artūrs Rubiks (S), sakot, ka militārām vajadzīgām līdzekļus var atrast, bet cilvēkiem vēža ārstēšanai nevar.