Viņš atgādināja, ka šāda iespēja Rīgā dzīvojošajiem bija jau iepriekšējā apkures sezonā, kad soda nauda par kavētiem rēķiniem tika atcelta Covid-19 pandēmijas dēļ ārkārtējās situācijas laikā.
Līdz ar to, ka visā pasaulē kāpj dabasgāzes cena un Rīgas pilsētā jau divreiz ir paaugstināts AS "Rīgas Siltums" apkures tarifs, Rīgas dome paredz, ka šogad augs to iedzīvotāju skaits, kas pieteiksies mājokļa pabalstam, lai segtu pieaugošās izmaksas.
Kā pauda Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs (PP), šajā gadā mājokļa pabalstam tika novirzīti 6,5 miljoni eiro, taču prognozes liecina, ka būs nepieciešami vēl papildu 440 000 eiro, jo paredzams, ka augs to cilvēku skaits, kas lūgs palīdzību rēķinu apmaksā.
Kopumā 30% no piešķirtajiem mājokļa pabalstiem tiek izmantoti tieši apkures izmaksu segšanai, norādīja Kleinbergs. Kopumā šādu pabalstu Rīgā saņem 7922 personas, no kurām lielākās grupas ir pensionāri, personas ar invaliditāti un ģimenes ar bērniem.
Personām, kas vēlas saņemt palīdzību no pašvaldības šajā sezonā, jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, norādīja Kleinbergs.
Vienlaikus SIA "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis norādīja, ka no uzņēmuma puses ir darīts viss, lai tarifa kāpumu samazinātu, tāpēc cena paliek uz lietotāja pleciem un ir pēdējais brīdis uzsākt energoefektivitātes pasākumus mājās. Piemēram, kaut vai par vienu grādu samazinot dzīvesvietas temperatūru, rēķins par apkuri samazinās par 5%, norādīja Talcis.
Kā norādīja SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola, tarifa kāpums ir vērojams visās Latvijas pilsētās, un tas skaidrojams ar dabasgāzes cenu palielināšanos. To ietekmē izteiktais pieprasījums pasaulē un Eiropā, kam esot vairāki skaidrojumi – iepriekšējais vēsais pavasaris, ekonomikas atjaunošanās pēc Covid-19, virzība uz klimatneitralitāti.
Vienlaikus Ozola uzsvēra, ka dabasgāzes cenu samazinājums netiek sagaidīts līdz nākamā gada pavasarim, kad varētu rasties jaunas ražošanas jaudas, bet vien 2023. gadā gaidāms būtisks dabasgāzes cenu samazinājums.
SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valdes priekšsēdētājs Rolands Neimanis norādīja, ka iedzīvotājiem ir iespēja saskaņot parādu grafiku un rēķinus dalīt, lai atslogotu finanšu slogu. Viņš uzsvēra, ka būtiski ir nenonākt līdz situācijai, kad cilvēkus izliek no mājām, tāpēc RNP veic proaktīvu darbu ar debitoriem, lai parādus neielaistu.
Rīgas Enerģētikas aģentūras vadītājs Jānis Ikaunieks atgādināja, ka ēku atjaunošana ir svarīga ne tikai siltumenerģijas patēriņa samazināšanai, bet arī ēkas dzīves cikla pagarināšanai. Vidēji kompleksi atjaunojot ēku iespējams samazināt patēriņu apkurei par 55%
Rīgas Sociālais dienests piešķir pabalstu mājokļa parāda, kas veidojies mājsaimniecībai iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ (piemēram, ar smagu saslimšanu saistītie izdevumi), pamatsummas samaksai, ja:
- mājsaimniecībā ir nepilngadīgi bērni;
- mājsaimniecībā ir tikai vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji;
- mājsaimniecības lietotā mājokļa platība nepārsniedz saistošo noteikumos noteiktos normatīvus.
Mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi ir līdz 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un saistošajos noteikumos noteikto normatīvo izdevumu summu (nepārsniedzot faktiskos izdevumus) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.
Pēc mājokļa apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam garantētajam minimālajam ienākumam, kura apmērs - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.