Rīga pēdējās desmitgadēs ir stipri atpalikusi no kaimiņvalstu galvaspilsētām, tādēļ ir nepieciešama apsteidzoša izaugsme dažādās jomās – nepieciešamas ne tikai spožas prioritātes, bet arī pragmatisks plāns un atskaites punkti, pēc kuriem varēsim vērtēt, kā šīs prioritātes īstenosies, uzrunājot Rīgas domes deputātus, ceturtdien, 7. oktobrī, pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Uzrunas sākumā prezidents izcēla galvaspilsētas vēsturisko lomu un ģeogrāfiskās priekšrocības. Rīgas pilsēta dibināta vietā, kur izdevīgi veidot ostu, kas ļāva attīstīties tirdzniecības saitēm ar citiem reģioniem, un drīz vien Rīga kļuva par apkārtējo latviešu līvu novadu politisko un administratīvo centru.
Mūsdienās Rīgas kā galvaspilsētas statuss nosaka tās īpaši atbildīgo lomu – būt par dzinējspēku ekonomikā, izglītībā, zinātnē un kultūrā, norādīja Levits. Tāpat galvaspilsētas loma izceļ Rīgas atbildību pret valsti kopumā, un Rīgas stratēģiskajai attīstībai jānorit saskaņā un kopskatā ar valsts attīstības redzējumu.
Levits uzteica Rīgas attīstības programmu 2021.-2027. gadam, kā arī šīs domes izveidoto sistēmu dialogiem ar apkaimēm. Tāpat viņš pauda atbalstu jaunās domes apņēmībai būt atvērtai un caurlūkojamai savā darbībā. "Mēs visi pēc šāda darbības stila bijām noilgojušies," norādīja prezidents.
Viņš uzteica arī Rīgas plānu kļūt par Ziemeļeiropas metropoli, norādot, ka visas plānā iestrādātās deviņas prioritātes ir apsveicamas. Tāpat arī domes uzstādītais mērķis – uzlabot Rīgas pilsētvidi – ir pamatots, jo Rīgai jādod nozīmīgs ieguldījums valsts kopīgajā zaļā kursa īstenošanā, kas prasa būtisku emisiju samazināšanu, norādīja Levits.
Viņš pauda, ka Rīga pēdējās desmitgadēs ir stipri atpalikusi no kaimiņvalstu galvaspilsētām, tādēļ ir nepieciešama apsteidzoša izaugsme dažādās jomās – nepieciešamas ne tikai spožas prioritātes, bet arī pragmatisks plāns un atskaites punkti, pēc kuriem varēsim vērtēt, kā šīs prioritātes īstenosies.
Levits atzīmēja, ka viskaislīgāk tiek apspriestas reformas satiksmes organizācijā un norādīja, ka papildus satiksmes sastrēgumu radīšana nenozīmē labu satiksmes organizēšanu.
"Domes apņēmībai – būtiski mainīt ierasto kārtību – ir gan skaļi atbalstītāji, gan skaļāki noliedzēji. Tāpēc ir svarīga komunikācija – ir svarīgi skaidrot ne tikai pārmaiņu mērķus, bet pārmaiņu jēgu un būtisko labumu, ko tās dos sabiedrībā. Tā panāksim, ka cilvēki sadarbojas, nevis pretdarbojas," pauda prezidents.
Viņš aicināja attīstīt Rīgu un Pierīgu, jo Rīgā dzīvo 33% iedzīvotāju, bet galvaspilsētā tiek radīts 56% no Latvijas IKP, savukārt reģionam pieskaitot Pierīgu – 52% iedzīvotāju un 71% no IKP, līdz ar to abi reģioni ir un būs visas valsts attīstības motors.
Viņš uzteica domi par ieceri veidot Rīgas metropoles areālu, kas ļaus labāk risināt satiksmes un citus infrastruktūras jautājumus, un aicināja jau drīzumā areālā ieviest vienotu sabiedriskā transporta biļeti.
Tāpat viņaprāt likumā "Par pašvaldībām" nepieciešams iestrādāt pārvaldes instrumentus, lai Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju koncentrāciju varētu menedžēt, uzlabojot reģionu savstarpējo sadarbību un dzīves kvalitāti.
Levits pauda atbalstu Rīgas domes vēlmei topošajā pašvaldību likumā noteikt Rīgai valsts galvaspilsētas statusu.
Vienlaikus viņš norādīja uz to, ka Rīga ir sarūkoša pilsēta – kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits samazinājies par 16%, bet centrā – par 40%.
"Lai centrs nepanīktu un nekļūtu skumīgi tukšs, Rīgai ir mērķtiecīgi jāiegulda centra attīstībai – lai cilvēki gribētu un varētu atļauties dzīvot, lai būtu arī ar vidējiem ienākumiem samaksājami mājokļi, lai vide motivētu iedzīvotājus dzīvot un atrasties pilsētas centrā," uzsvēra prezidents.
Viņš norādīja arī uz Rīgas vēsturiskā centra nozīmīgumu – tieši tā dēļ tūristi brauc uz Rīgu, nevis guļamrajonu dēļ, pauda Levits.
Prezidents rosināja noteikt stingrākus noteikumus attiecībā uz jaunbūvju celtniecību pilsētā, prasot projektētājiem un arhitektiem augstākus estētiskos un gaumes standartus, kā arī lielāku fantāziju.
"Rīgā ir milzīgs daudzums degradētu teritoriju arī centra tuvumā. Meklējot vietu jaunām ēkām un būvēm tās prioritāri jāceļ tur. Jāveicina modernās Rīgas tapšana, bet ne uz vēsturiskās Rīgas rēķina. Taču Rīga nedrīkst pieļaut, ka tā kļūst par stila un betona kastīšu pilsētu – pilsētu bez savas sejas un rakstura," norādīja Levits, paužot kritiku par Rīgas Centrāltirgus paviljona iekšpuses izbūves neatbilstību pilsētas raksturam.
Reizē viņš izcēla nepieciešamību pašvaldībai finansiāli atbalstīt pirmā mājokļa iegādi jaunajām ģimenēm, kuru finansiālās iespējas ir ierobežotas – tas būtu ieguldījums pilsētvidē un demogrāfijā.
Rīgai arī jāmāk prasmīgi izmantot savs novietojums "Rail Baltica" kontekstā, lai pilsēta piesaistītu investīcijas, zinātni un ražošanu, uzskata prezidents, norādot, ka Rīgā jau vairākās vietās ir izcilības puduri – "Jaunā Teika" un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, taču tie ir aizmetņi un pamats, lai izcilību vairotu.
Tāpēc Levits aicināja Rīgas domniekus izstrādāt augstākās izglītības stratēģiju, kā uzdevums būtu piesaistīt investīcijas un potenciālu, ko dod zinātne un izglītība.
"Esam mazi pasaules mērogā, bet jābūt izciliem tajā, ko darām," sacīja prezidents, norādot – lai Rīga kļūtu par Ziemeļeiropas metropoli, tai jākļūst par izcilības metropoli.
Tāpat viņš domniekiem atgādināja viņu solījumu, stājoties amatā – risināt bērnudārzu rindu jautājumu un pauda atbalstu iecerei pie pieminekļa Uzvaras parkā pielikt informatīvus uzrakstus, lai skaidrotu vēsturi un "ieliktu padomju pārmantojumu mūsdienīgā, demokrātiskas valsts kontekstā".
Jau vēstīts, ka Rīgas domes deputāti amatos pavadījuši pirmo šī sasaukuma gadu.
Domes pārstāvji tika ievēlēti 2020. gada augustā, bet uz pirmo domes sēdi sanāca pērn oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
