Pēc garām diskusijām Krīzes vadības padome naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju. Plānots, ka Ministru kabinets to izsludinās piektdien uz trim mēnešiem. Preses konferencei pēc Krīzes vadības padomes sēdes bija iespējams sekot līdzi portālā "Delfi".
Preses konferencē piedalās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Krīzes vadības padome ceturtdien, 7. oktobrī, izskatīja ekspertu sagatavotos rīcības scenārijus, kā apturēt Covid-19 straujo izplatību un pēc iespējas saīsināt slimnīcu pārslodzes laiku.
Pēc Krīzes vadības padomes sēdes veselības ministrs Pavļuts atgādināja, ka jau ceturtdienas rītā tika izsludināta ārkārtējā situācijas veselības nozarē, taču naktī uz piektdienu — visā valstī. Viņš uzsvēra, ka konkrētais lēmums nācis pārāk vēlu, bet tas atspoguļo faktu, ka mediķi tiek uzklausīti.
Rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu uz trīs mēnešiem valdība ārkārtas sēdē plāno izskatīt piektdien, 8. oktobrī.
Ar visplašākajiem ierobežojumiem nāksies rēķināties tiem cilvēkiem, kuri vēl nav pieņēmuši lēmumu izmantot kādu no visā Latvijā pieejamajām Covid-19 vakcinācijas iespējām un pakļauj gan sevi, gan apkārtējos augstākam riskam inficēties ar Covid-19. Vairāk par plānotajiem ierobežojumiem var lasīt šeit.
Pēc Krīzes vadības padomes sēdes, komentējot vakcinācijas procesu, Pavļuts atzīmēja, ka puse Latvijas iedzīvotāju ir izvēlējusies saņemt vakcīnu, bet puse nav, uzsverot, ka tieši šī otrā puse ir galvenais iemesls, kāpēc valdība bija spiesta pieņemt drastiskus ierobežojumus.
"Rīcību kopums ir vērsts, lai pasargātu nevakcinētus cilvēkus," uzsvēra veselības ministrs, norādot, ka ja nebūtu tik daudz nevakcinētu cilvēku, tad šāds lēmums valdībai nebūtu jāpieņem. Skaidrojot konkrētus lēmumus, Pavļuts norādīja, ka turpmāk faktiski visi pakalpojumi būs pieejami ar Covid-19 sertifikātu, taču arī vakcinētiem cilvēkiem nāksies ievērot ierobežojumus.
"Mums jāatrod veids, kā vakcinēt vairāk cilvēku, taču mums tāpat neizdosies izvairīties no radikāliem pasākumiem medicīnas nozarē," sacīja Pavļuts. Ministrs arī norādīja, ka no nākamās nedēļās senioriem, kas vecāki par 70 gadiem, nepieciešamības gadījumā, vakcīna tiks pievesta mājās.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Muižniece atzina, ka ir gandarīta par Krīzes vadības padomes sēdē nolemto. Viņa uzsvēra, ka turpmāk gan pedagogiem, gan skolēniem, neatkarīgi no klases vai vakcinācijas statusa, skolā būs jāvalkā mutes un deguna aizsegi. Tāpat ministre norādīja, ka skolēnu testēšana atkal notiks vismaz reizi nedēļā. Turpretim interešu izglītība uz ārkārtējās situācijas laiku tiks būtiski ierobežota. Tāpat skolēni nevarēs piedalīties ārpus stundu nodarbībās, kas notiek ārpus skolas telpām.
Krīzes vadības padomes sēde sākās ceturtdien pulksten 15 un tā noslēdzās ap pulksten vieniem naktī. Sēdē tika izvērtēti vairāki epidemioloģiskās drošības pasākumu scenāriji, tomēr portālam "Delfi" zināms, ka padomes dalībniekiem bija grūti vienoties par vienu konkrētu risinājumu.
Neatkarīgi no Krīzes vadības padomē lemtā, gala lēmums par plānotajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem būs jāpieņem Ministru kabinetam, bet pagaidām nav zināms, kad varētu tikt sasaukta valdības sēde.
Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.
Ziņots, ka trešdien reģistrēti 1752 jauni saslimšanas gadījumi, bet 10 inficētie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Līdz ar pieaugošo saslimušo un stacionēto Covid-19 pacientu skaitu ceturtdien tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnas nozarē.
Ārkārtējā situācija veselības aprūpes nozarē nozīmē, ka slimnīcām būs plašākas iespējas ātrāk un izlēmīgāk rīkoties ar to rīcībā esošajiem resursiem, piemēram, lai operatīvi veselības aprūpē iesaistītu medicīnas personālu, kas ikdienā nestrādā ar infekcijas pacientiem, citādāk plānot darba un atvaļinājumu grafiku, lai virzītos uz neatliekamās un akūtās aprūpes sniegšanu, tam visam notiekot uz plānveida veselības aprūpes atlikšanas rēķina.
Tāpat vēstīts, ka ceturtdien Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās Krīzes vadības padomes sēdē plānots lemt par turpmāko rīcību epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai. Otrdien notika Krīzes vadības padomes sēde, kurā trīs stundu laikā puses tomēr nevienojās par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) portālam "Delfi" atklāja, ka otrdienas sanāksmē tika uzklausīts diezgan "dramatisks ziņojums" par epidemioloģiskās situācijas prognozēm, bet nekādi lēmumi netika pieņemti
Pēc ministra teiktā, šobrīd tiek strādāts ar dažādiem rīcības variantiem, proti, kāda būtu drošības pasākumu ietekme, ja tos attiecinātu tikai uz nevakcinētajiem pret Covid-19 un ja tos attiecinātu gan uz vakcinētajiem, gan uz nevakcinētajiem cilvēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!