Stājas spēkā ārkārtējā situācija Covid-19 ierobežošanai – kas jāzina iedzīvotājiem  (129)

Sestdien, 9. oktobrī, oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā publiskots MK rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kurā noteikti vairāki jauni ierobežojumi tirdzniecībā, ēdināšanā un kultūras pasākumu organizēšanā. Tāpat arī noteikts pienākums līdz 15. novembrim vakcinēties valsts pārvaldē un pašvaldību iestādēs strādājošajiem. Ar pilnu rīkojuma tekstu iespējams iepazīties šeit.

Savukārt Valsts kancelejas uzturētajā vienotajā oficiālajā tīmekļvietnē svētdien, 10. oktobrī, publiskots nozīmīgāko aktuālo Covid-19 ierobežošanai noteikto drošības pasākumu kopsavilkums, kurā aptvertas visas jomas, tostarp, medicīna, kurā ārkārtas situācija tika izsludināta 7. oktobrī.

Ņemot vērā Covid-19 pieaugošo izplatību, sabiedrībai ir jāgatavojas samērā grūtam posmam, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes preses konferencē uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka, galvenokārt, nevakcinētās sabiedrības daļas interešu labā nolemts ieviest stingrus drošības pasākumus, lai pasargātu viņus no potenciāli smagas saslimšanas ar Covid-19 un nonākšanas slimnīcā. "Lai pasargātu slimnīcas, mediķus un mūs pašus, svarīgākais ir ievērot noteiktos ierobežojumus. Ja neizdosies lauzt esošo situāciju, būs jādomā citi risinājumi," sacīja Pavļuts.

Vairāk par jaunajiem nosacījumiem iespējams uzzināt šajā video no preses konferences, kas tika sasaukta pēc Krīzes vadības padomes un MK ārkārtas sēdes 8. oktobrī:

Ārkārtējās situācijas laikā darba devējiem jānodrošina darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj. Tāpat darbs jāorganizē tā, lai klātienē ar darba devēja norīkojumu darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki un amatpersonas, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā. Darba vietas telpās būs jānēsā mutes un deguna aizsegi.

Darba devējam arī būs jānodrošina, ka darbinieki, kas nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, darba vietā klātienē varēs atrasties tikai ar Covid-19 testēšanas sertifikātu vai darba devēja veiktu antigēna testu, kas nav vecāks par 72 stundām. Patlaban attiecīgi MK noteikumi paredz darba devējam tiesības pieprasīt, lai konkrētu darbu veikšanai darbinieks būtu vakcinēts pret Covid-19. Tomēr ar jauno regulējumu publiskajā un privātajā sektorā strādājošajiem būs pienākums obligāti vakcinēties pret Covid-19.

Vienlaikus paredzēts, ka valsts un pašvaldību institūciju darbinieki un amatpersonas no šā gada 15. novembra savus darba pienākumus varēs veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Savukārt no 15. novembra visās darba vietās, kas strādā ar riska grupām, piemēram, izglītības iestādēs, aptiekās, ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes centros varēs strādāt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Latvijas ieslodzījuma vietu teritorijā personāls un apmeklētāji varēs atrasties tikai ar derīgu Covid-19 sertifikātu.

No valdībā lemtā izriet, ka brīvdienās un svētku dienās būs aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros. Tiesa, šī prasība neattieksies uz pārtikas veikaliem, aptiekām, optikas veikaliem, dzīvnieku barības veikaliem, preses tirdzniecības vietām, higiēnas preču veikaliem, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām, kā arī degvielas uzpildes stacijām.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Tirdzniecības vietā, kur tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Regulējums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā veikalos pakalpojumus klātienē varēs sniegt iekštelpās epidemioloģiski drošā vidē un, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Atrodoties veikalos, jālieto mutes un deguna aizsegi. Ārā tirdzniecību varēs organizēt epidemioloģiski nedrošā vidē, ja tiks lietoti mutes un deguna aizsegi.

Tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē varēs sniegt iekštelpās, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiks nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiks paredzēts tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Šī prasība attieksies uz pārtikas veikaliem, aptiekām, optikas veikaliem, dzīvnieku barības veikaliem, preses tirdzniecības vietām, higiēnas preču veikaliem, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām, kā arī degvielas uzpildes stacijām.

Ja tirdzniecības centra kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, tad tirdzniecības centrā būs jāuzstāda elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

Vairāk par nosacījumiem tirdzniecības organizēšanai ārkārtējās situācijas laikā iespējams uzzināt šeit, bet par nosacījumiem saimniecisko un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai ārkārtējās situācijas laikā iespējams uzzināt šeit.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs aģentūrai LETA atzina, ka mazo tirgotāju darbība ārkārtējā situācijā būs atkarīga no tā, kur tie atrodas. Būs mazie veikali, kuri drīkstēs turpināt darbu "sarkanajā režīmā", bet būs arī vairums, kuri strādāt varēs tikai "zaļajā režīmā". Tādi mazie tirgotāji atrodas tirdzniecības centros, kuri tagad būs atkarīgi no tirdzniecības centru loģistikas.

Tirdzniecības centriem būs jādomā, kā un vai varēs nodrošināt dalītas plūsmas vakcinētajiem un nevakcinētajiem. Kā vienu no variantiem LTA vadītājs pieļāva divas dažādas ieejas: vienu vakcinētajām personām, savukārt otru – nevakcinētajām. Taču arī šajā gadījumā nebūtu iespējams tirdzniecības centra personālam izkontrolēt cilvēku plūsmas. LTA prezidents pieļāva, ka vairāki mazie tirgotāji slēgsies ciet un pieprasīs kompensāciju

Jaunais regulējums paredz, ka izglītības iestāžu darbinieki, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, savus darba pienākumus varēs veikt, uzrādot testēšanas sertifikātu vai izglītības iestādes skrīninga ietvarā veiktu Covid-19 testa rezultātu, kas ir negatīvs.

No regulējuma izriet, ka darbiniekiem, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, no šā gada 13. oktobra darba pienākumus varēs veikt tikai, ja ir negatīvs Covid-19 tests. Līdz 18. oktobrim šo testu var nodrošināt darba vietā, izmantojot ātros SARS CoV-2 antigēna testus. Savukārt 18. oktobrī darba pienākumus klātienē varēs veikt tikai ar sadarbspējīgu sertifikātu.

Tāpat izglītības iestādēs telpās, kur atrodas vairāk par vienu personu, būs jālieto sejas maskas.

Ja Slimību profilakses un kontroles centrs konstatēs izglītības iestādē ļoti augstu Covid-19 infekcijas izplatības risku, tad triju dienu laikā tiks pārtraukta izglītības iestādes darbība klātienē.

Savukārt interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve izglītojamiem, kas nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši, notiks attālināti vai ar apliecinājumu par negatīvu Covid-19 testa rezultātu atsevišķos gadījumos arī klātienē.

Savukārt no 15. novembra visās darba vietās, kas strādā ar riska grupām, tostarp, izglītības iestādēs, drīkstēs strādāt tikai ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās klātienē bez ierobežojumiem var piedalīties tikai tie skolēni, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, portālu "Delfi" informēja Izglītības un zinātnes ministrijā.

Tiem, kuri nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, interešu izglītības un profesionālās ievirzes programmas notiek attālināti vai klātienē ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu – izņemot pirmsskolas izglītojamos:

Darbā ar jaunatni klātienes aktivitātes īsteno epidemioloģiski drošā vidē. Ja nepieciešams krīzes atbalsts, tad aktivitātes pieļaujamas arī epidemioloģiski nedrošā vidē, ja aktivitāšu organizācijā iesaistītās personas, kas nonāk saskarē ar jauniešiem, ir ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Sportā procesi, kas līdz šim bija paredzēti dzeltenajā režīmā, turpmāk būs zaļajā režīmā, bet ar papildus drošības nosacījumiem par telpu platību, ģērbtuvju noslodzi u.c. Cilvēku skaits vienā grupā telpā būs līdz 20, bet, ja tiek ievēroti visi drošības nosacījumi (grupu nepārklāšanās, platība u.c.), vienlaikus arī turpmāk varēs darboties vairākas grupas.

Nevakcinēti bērni telpās varēs sportot individuāli – viens pret vienu ar vakcinētu treneri (vienā telpā nevarēs norisināties vairāki individuālie treniņi). Bez papildus drošības prasībām arī turpmāk būs pieejamas peldētapmācības programmas bērniem līdz 12 gadiem, taču ne sporta peldēšanas treniņi.

Sportošana telpās grupā iespējama arī vienas klases ietvaros. Arī ārpus telpām grupu treniņos būs jāievēro "zaļais režīms", grupas lielumam nepārsniedzot 20 personas. Bērnu un jauniešu sporta treniņos ārpus telpām grupā līdz 20 varēs piedalīties arī izglītojamie ar skolā veiktu testu, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu izglītojamie. Ja grupas nepārklāsies, vienlaicīgi varēs darboties vairākas grupas. Individuālas fiziskas aktivitātes bez trenera ārpus telpām var notikt bez ierobežojumiem.

Latvijas izlases (tai skaitā jauniešu un junioru), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu sportistu (ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem), kā arī Murjāņu sporta ģimnāzijas un augstas klases sportistu sagatavošanas centru izglītojamo sporta treniņi gan iekštelpās, gan ārtelpās drīkstēs norisināties arī dzeltenajā režīmā, bet testēšana jāveic par saviem līdzekļiem (skolas tests nederēs).

Arī visas sporta sacensības turpmāk norisināsies zaļajā režīmā ar papildus ierobežojumiem. Dzeltenajā režīmā būs atļauts organizēt tikai starptautiskos sporta pasākumus (sportistiem no 16 gadiem), kā arī komandu sporta spēļu augstāko līgu sporta sacensības, ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem. Skatītāji sporta sacensības un starptautiskus sporta pasākumus drīkstēs apmeklēt, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un tiek nodrošināti nosacījumi attiecībā uz publisku pasākumu rīkošanu. Atsevišķos gadījumos noteikts pārejas periods līdz 18. oktobrim, kas attiecas uz jau izziņotajiem pasākumiem.

Izglītības iestādei ir jānodrošina, ka izglītības procesā un pasākumos skolā vienlaikus vienā telpā neatrodas dažādu grupu, klašu vai kursu izglītojamie, šo principu ievērojot arī ārtelpās, starpbrīžos vai ārtelpu nodarbību laikā.

Skolas neorganizē, nepiedalās, neatbalsta un neveicina skolēnu un pedagogu dalību klātienes pasākumos un aktivitātes ārpus izglītības iestādes, piemēram, ekskursijas, teātru un izstāžu apmeklējumus un citus pasākumus, informēja IZM.

Tāpat ir jāierobežo trešo personu uzturēšanās izglītības iestādes iekštelpās. Ārkārtējās situācijas laikā netiek rīkotas nometnes, izņemot valsts aizsardzības mācības nometnes, kas tiek organizētas epidemioloģiski drošā vidē.

Izglītības iestāžu darbinieki, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, savus darba pienākumus var veikt, uzrādot testēšanas sertifikātu vai izglītības iestādes skrīninga ietvarā veiktu Covid-19 testa rezultātu, kas ir negatīvs.

Augstskolās un koledžās klātienē studiju procesā piedalās, tiek nodarbināti un sniedz pakalpojumus tikai ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Personas, kam ir konsīlija sniegts atzinums par vakcinācijas atlikšanu, līdz vakcinācijas kursa pabeigšanai studiju procesā piedalās tikai attālināti.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā klātienē nevarēs organizēt amatiermākslas kolektīvu mēģinājumus, izņemot individuālas nodarbības, ja nodarbības vadītājam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un nodarbības telpā neatrodas citas personas.

Ārkārtējās situācijas laikā visi pakalpojumi pamatā tiks nodrošināti tā dēvētajā drošajā režīmā, proti, tos varēs saņemt personas ar Covid-19 sertifikātu. Tajā pašā laikā apmeklētājiem visās pakalpojumu saņemšanas vietās būs jālieto mutes un deguna aizsegi. Visos pasākumos varēs piedalīties arī bērni.

Bez Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas personas varēs pulcēties privātos pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos, kuros varēs piedalīties ne vairāk kā 10 personas iekštelpās un 20 personas ārā. Tāpat personas bez Covid-19 sertifikāta varēs saņemt pakalpojumus klātienē brīvā dabā, izņemot izklaides, atrakciju un kultūras pakalpojumus, tirdzniecības izstādes un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.

Tāpat persona bez sertifikāta varēs piedalīties reliģiskās darbības norisē iekštelpās un ārā, sabiedrisko transportu, pasta pakalpojumus, kā arī saņemt ēdienu līdzņemšanai.

Valdība vienojās, ka ārkārtējās situācijas laikā tiks ierobežots arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu un reliģisko organizāciju darba laiks – tās varēs darboties no pulksten 6 līdz pulksten 21. Bet šī norma netiks attiecināta uz pasākumiem kultūras vietā, tās darbības laiks būs noteikts līdz pasākuma beigām, bet ne ilgāk kā pulksten 23.

Skaistumkopšanas nozarē un izstādēs uz vienu cilvēku būs jānodrošina 15 kvadrātmetri, kā arī jāparedz distances prasības.

Sabiedriskajā ēdināšanā pakalpojumus iekštelpās un ārtelpās varēs sniegt un saņemt tikai ar Covid-19 sertifikātu. Iekšā pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četras personas, starp galdiņiem paredzot vismaz trīs metru attālumu, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena.

Izmaiņas paredz, ka turpmāk publiskus pasākumus drīkstēs rīkot tikai epidemioloģiski drošā vidē. Papildus būs jānodrošina, ka apmeklētāji pasākuma norises laikā atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās vai, ja apmeklētāji atrodas stāvvietās, vienam apmeklētājam tiek paredzēts ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no publiski pieejamās pasākuma norises vietas.

Tāpat regulējums paredz, ka pasākuma vietā vienlaikus varēs atrasties ne vairāk kā 500 apmeklētāji, blakus sēdvietās varēs atrasties ne vairāk kā divas personas. Regulējums arī paredz, ka netiek pārsniegts maksimālais pasākuma apmeklētāju skaits līdz 1000, un apmeklētāji atrodas nodalītos sektoros līdz 300 cilvēkiem katrā.

Pieņemot jauno regulējumu, attiecībā uz kultūras, izklaides un sporta pasākumiem tiek paredzēts pārejas laiks, proti, pasākumi un sacensības, kas izsludināti līdz šā gada 8. oktobrim un kuri notiek epidemioloģiski drošā vidē, netiek attiecināti ierobežojumi līdz 18. oktobrim. Pārejas posmā notiekošajos pasākumos, kuros nav ierīkotas fiksētas sēdvietas, visiem apmeklētājiem būs jālieto FFP2 respiratori.

No pirmdienas līdz nākamā gada 11. janvārim aizliegti saimnieciskie pakalpojumi, kas saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās.

Jau ziņots, ka Latvijā jau pērn, sākoties Covid-19 pandēmijai, bija noteikta ārkārtējā situācija, turklāt, situācijai pasliktinoties pagājušā gada rudenī un ziemā, ārkārtējā situācija tika izsludināta atkārtoti. Šī ir jau trešā reize, kad Latvijā Covid-19 izplatības dēļ tiek izsludināta ārkārtējā situācija.

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā MK ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina MK uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu MK atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu MK paziņo Saeimas Prezidijam. Tāpat MK ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.