Pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu algām no 2022. gada valsts budžeta novirzīs 327,36 miljonus eiro, paredz pirmdien valdības ārkārtas sēdē atbalstītais Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols.
Minētais protokols ir daļa no 2022. gada budžeta, kurā ietverti jautājumi, par kuriem valdība un pašvaldība ir vienojušās un par kuriem vienošanās nav panākta.
Kopumā 2022. gada budžetā mērķdotācijām pašvaldībām tiks paredzēti 431,22 miljoni eiro, kas tiks novirzīti izglītības jomai. Lielākā summa jeb 327,36 miljoni eiro tiks novirzīti pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
45,42 miljoni eiro tiks novirzīti pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksā, 57,45 miljoni eiro tiks novirzīti izglītības pasākumiem, bet 978 480 eiro - tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Vienošanās arī paredz sniegt mērķētu atbalstu pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem. 2022. gadā ir plānots piešķirt papildu valsts budžeta dotāciju, lai atbalstītu pašvaldības, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par 800 eiro un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar 2021. gadu, ir mazāks par pašvaldību vidējo izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu.
Valdība arī radusi iespēju 2022. gadam sākotnēji prognozēto kopējo aizņēmumu limita palielinājumu 118 miljonu eiro apmērā palielināt par 70 miljoniem eiro. Tādējādi pašvaldībām būs iespējams saņemt aizņēmumus Vides aizsardzības uz reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) noteikto jomu investīciju projektiem, tajā skaitā izglītības iestāžu projektiem, lai nodrošinātu investīciju projektu atbilstību ilgtspējīgai valsts attīstībai.
Vienlaikus ir rasts valsts budžeta finansējums pašvaldību investīciju programmai 30 miljonu eiro apmērā, pašvaldībām dodot iespēju pieteikt VARAM savus augstas gatavības investīciju projektus valsts budžeta līdzfinansējuma saņemšanai, nodrošinot pašvaldību infrastruktūras sakārtošanu un attīstību.
Valsts arī 2022. gadā turpinās ieguldīt papildu līdzekļus reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, šim mērķim paredzot 57,7 miljonus eiro. Tāpat pašvaldībām plānots atbalsts Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada finansējuma un Atveseļošanas fonda ietvaros, kopumā 2,1 miljarda eiro apmērā.
Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, nākamajā gadā ir paredzēts turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu. Ņemot vērā, ka izmaiņas IIN tieši skar pašvaldību ieņēmumus, tiek noteikts valsts budžeta papildu finansējums pašvaldību izlīdzināšanai, kas nodrošina pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu 2022. gadā par 3,1%, salīdzinot ar 2021. gadu.
Tā kā IIN ir galvenais pašvaldību nodokļu ieņēmums un finanšu resurss, ir piedāvāts arī 2022. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā. Šī valdības apņemšanās nodrošina pašvaldībām budžeta ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti.
Tāpat kā šogad, arī nākamgad pašvaldībām tiks novirzīti 75% no iekasētā IIN, bet valsts budžets saņems atlikušos 25%. Finanšu ministrijs (FM) aplēses liecina, ka pašvaldību ieņēmumi no IIN pārdales nākamgad varētu augt par 63,5 miljoniem eiro, salīdzinot ar šī gada budžetu.
Ierpiekš LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ella Pētermane informēja, ka, noslēdzot LPS sarunu ciklu ar FM par nākamā gada budžetu, ir panāktas pašvaldībām un iedzīvotājiem būtiskas vienošanās.
Svarīgākās vienošanās esot saistītas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu garantijām, valsts budžeta finansējumu pašvaldību investīciju programmai, papildu atbalstu pašvaldībām ar zemākajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, kā arī valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai iedzīvotājiem.