Garāks mūžs un mazāka nevienlīdzība – kā VM stiprinās Latvijas iedzīvotāju veselību  (20)

Sabiedrības veselības pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas sabiedrības veselības politiku 2021.- 2027. gadā.

VM cer līdz 2027. gadam par četriem gadiem vīriešiem un trim gadiem sievietēm palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu (55 gadus vīriešiem un 57 gadus sievietēm), par 15% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju, kā arī jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu vīriešiem palielināt par 1,8 gadiem, bet sievietēm – par 1,2 gadiem.

Lai to sasniegtu, noteikti pieci rīcības virzieni – veselīgs un aktīvs dzīvesveids, infekciju izplatības mazināšana, uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe, cilvēkresursu nodrošinājums un integrēta veselības aprūpe, kā arī veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana un efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana.

Lai arvien vairāk iedzīvotāju savā ikdienā ievērotu veselīga dzīvesveida paradumus, tādējādi samazinot saslimstību un priekšlaicīgu mirstību un to radīto ekonomisko un sociālo slogu gan indivīdam, gan sabiedrībai kopumā, VM plāno vairot iedzīvotāju zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un citus pasākumus, kas mudinātu mainīt paradumus.

Ņemot vērā, ka cilvēki arvien vairāk informācijas meklē digitālajā vidē, būtiski ir uzlabot digitālo veselībpratību – veicinot atbilstošas, uzticamas, viegli pieejamas un dažādām sabiedrības grupām pielāgotas veselības jomai veltītas informācijas pieejamība digitālajos resursos, uzskata VM.

Tāpat turpmākajos gados tiek plānots īstenot visaptverošus psihiskās un emocionālās veselības veicināšanas un profilakses pasākumus, tai skaitā ņirgāšanās novēršanai bērnu un jauniešu vidū, veicināt kvalitatīvas informācijas pieejamību sabiedrībai par psihisko veselību, kā arī nodrošināt sadarbības principā balstītu atbalsta pakalpojumu pieejamību krīzes situācijās, īpaši bērniem.

Nepieciešams arī uzlabot jauniešu izglītošanu seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos. VM izceļ, ka veselības mācība kā atsevišķs mācību priekšmets izglītības programmās vairs neeksistē, bet izglītības saturam, kas ar to saistāms, jābūt mūsdienu zināšanām un pētījumiem atbilstošam. Reizē arī pieaugušo mērķauditorijai būtu nepieciešamas izglītojošas kampaņas par seksuālo un reproduktīvo veselību.

Tāpat būtu jāveicina sabiedrībai pieejama informācija par vides faktoru ietekmi uz veselību, iedzīvotāju un darba devēju izpratni par veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, lai mazinātu traumatismu un mirstību no ārējiem apstākļiem, kā arī jāpalielina pašvaldību, izglītības iestāžu un darba devēju loma veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanā.

Lai gan daudzām infekcijas slimībām ir pieejami efektīvi un zinātniski pierādīti līdzekļi šo slimību profilaksei un ārstēšanai, infekcijas slimības kā sabiedrības veselības problēma savu aktualitāti nav zaudējusi, norāda VM.

Tāpēc līdz 2027. gadam VM plāno palielināt iedzīvotāju vakcinācijas aptveri pret infekcijas slimībām, ko iespējams novērst ar vakcināciju, attīstīt pakalpojumu pieejamību personām, kurām ir augsts risks inficēties ar HIV, vīrusu hepatītiem un tuberkulozi inficētām personām.

Tāpat VM plāno stiprināt infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības dienestu efektīvākai reaģēšanai, ieviešot jaunākās IKT sistēmas, kā arī stiprinot sadarbību un informācijas apmaiņu starp institūcijām.

Ministrijas ieskatā nepieciešams arī apzināt un identificēt cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamās zoonozes un veikt par tām pētījumus, lai varētu izvērtēt zoonožu ierobežošanas jomā veikto pasākumu efektivitāti un rast piemērotākos turpmākos risinājumus..

Reizē jāveicina pierādījumos balstītu un izmaksu efektīvu infekciju ierobežošanas pasākumu īstenošanu, tai skaitā gatavību neparedzētiem sabiedrības veselības apdraudējumiem jaunu infekcijas slimību gadījumos.

Ilgstošā finansējuma trūkuma dēļ veselības aprūpes sistēma Latvijā ir kritiski novājināta, kā rezultātā valstī ir ļoti augsti un vieni no sliktākajiem Eiropas Savienības saslimstības un mirstības, kā arī veselības aprūpes kvalitātes rādītājiem un ļoti augsta priekšlaicīgā mirstība, raksturo VM.

Lai situāciju uzlabotu, ministrija līdz 2027. gadam plāno uzlabot iedzīvotāju finansiālo aizsardzību slimības un nespējas gadījumos, mazināt gaidīšanas laiku uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp palielinot šo pakalpojumu, zāļu un medicīnas ierīču pieejamību, kā arī stiprināt primārās veselības aprūpes lomu pacientu veselības aprūpē un veselības pratības uzlabošanā.

Plānots uzlabot aptiekas pakalpojumu pieejamību un palielināt farmaceita lomu veselības aprūpes sistēmā.

Turpmāko gadu laikā stiprinās pacienta veselības aprūpes koordinēšanu, nodrošinot sadarbību starp speciālistiem dažādos pacienta ārstēšanas posmos, kā arī veicinās pacientu un viņu ģimenes locekļu informētību par viņu iesaisti ārstēšanā un pacienta tiesībām.

VM plānā ietilpst arī attīstīt un nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 izraisīto seku mazināšanai uz iedzīvotāju fizisko un psihisko veselību. Tāpat plānots attīstīt attālinātos veselības aprūpes pakalpojumus, modernizēt digitālās veselības platformu un nodrošināt datu apmaiņu starp dažādām informācijas sistēmām.

Savukārt, lai pieaug valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iesaistīto ārstniecības personu īpatsvars, notiek mediķu paaudžu nomaiņa un viņiem ir iespējams īstenot savu profesionālo izaugsmi, VM plāno nodrošināt, ka veselības nozarē uzlabojas cilvēkresursu pieejamība, kā arī mediķiem ir atbilstošas prasmes un zināšanas medicīnas pakalpojumu attīstībai.

Tāpat plānots uzlabot cilvēkresursu pārvaldības sistēmu, uzlabojot datu kvalitāti un veicot pētījumus veselības aprūpē nepieciešamā cilvēkresursu skaita noteikšanai, jaunu zināšanu ieguvei un prasmju attīstībai.

VM secina, ka esošais veselības nozares finansējums neļauj medicīnas iestādēm veikt nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras attīstībai atbilstoši to aprūpes līmenim, kas ir būtiski gan pieejamības un kvalitātes nodrošināšanai kopumā, gan īpaši aktuāli Covid-19 pandēmijas un citu krīžu gadījumos, kad nepieciešams pārkārtot esošo infrastruktūru.

Lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, pacientu drošību, pakalpojumu kvalitāti un pacientu medicīniskās aprūpes pēctecību un pieejamību, nepieciešams attīstīt slimnīcu infrastruktūru, palielināt ambulatoro pakalpojumu apjomu, tai skaitā stacionāros, kā arī samazināts hospitalizāciju ilgumu, norāda VM.

Turpmāko gadu laikā ministrija vēlas uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pacientu drošības nodrošināšanas sistēmu, iekļauties Eiropas Veselības datu telpā, kā arī mazināt administratīvo slogu ārstniecības personām.

Tāpat VM plāno stiprināt gatavību rīcībai ārkārtas situācijās, izveidojot un noturot nepieciešamo materiālo rezervju sistēmu katastrofu un ārkārtas situācijām, kā arī attīstīt uz rezultātu vērstu veselības aprūpes modeli valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.

Plānots, ka valdība pamatnostādnes skatīs otrdien, 12. oktobrī, plānotajā sēdē.

Jau vēstīts, ka 2022. gada budžetā veselības jomā iezīmējušās vairākas prioritātes. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem.

Būtisks papildu finansējums paredzēts veselības nozarei, 30 miljonus eiro atvēlot onkoloģijai – kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam. Paliatīvās aprūpes nodrošināšanai papildus paredzēti 4,6 miljoni eiro. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti ierīcēm insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem, kā arī valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšanai.

Tāpat plānots finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, autiskā spektra diagnostikai bērniem un paplašinātai epidurālās anestēzijas pieejamības dzemdībās nodrošināšanai. Tāpat paredzēts turpināt pasākumus Covid-19 pandēmijas izraisītas ilglaicīgas negatīvas ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību mazināšanai.