Eksperti iesaka, bet lēmumus pieņem valdība, uzsver Kariņš  (150)

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Pārresoru koordinācijas centra koordinētās akadēmiskās vides ekspertu grupa pirmdien paziņoja, ja pārtrauc savu darbību uz nenoteiktu laiku, jo tās sadarbības modelis ar valdību nav attaisnojis ieguldītās pūles.

Premjers pirmdien preses konferencē pēc koalīcijas partneru sanāksmes pateicās ekspertu grupai par konstruktīvu darbu, jo tās locekļi brīvprātīgi ziedojuši savu laiku un enerģiju.

"Jebkura valdība ekspertu ieteikumus ņem vērā pilnībā, daļēji vai nemaz. Mūsu lēmumi ir ekspertu izstrādāti, bet ne katrā punktā. Ir eksperti, kas runā par saslimšanu, ir eksperti, kas runā par socioloģiskiem procesiem. Man kā valdības vadītājam ir jāatrod pareizais līdzsvars starp visām vajadzībām. Jebkurš eksperts jebkurā jomā nāk ar saviem ieteikumiem, bet lēmumu pieņem valdība," uzsvēra Ministru prezidents.

Kariņa vērtējumā, ekspertu grupas ieteikumi būtu "daudz derīgāki un iedarbīgāki", ja tie būtu zināmi lēmumu sagatavošanas procesā, nevis lēmumu pieņemšanas brīdī.

Viņš arī piebilda, ka dažādu jomu eksperti joprojām darbojas Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadītajā Operatīvās vadības grupā, kas risina ar Covid-19 ierobežošanu saistītus jautājumus.

Tāpat Kariņš norādīja uz nepieciešamību uzlabot valsts pārvaldes darbu, kur viens no motivējošiem elementiem varētu būs 2022. gada budžeta pakotnē virzītā valsts pārvaldes atalgojuma reforma. "Viens no iemesliem, kāpēc vēlamies valsts pārvaldes atalgojuma reformu, ir, ka mums jāspēj atalgot kompetentus un spējīgus valsts pārvaldē strādājošos," pauda premjers.

Skaidrojot iemeslus, kādēļ akadēmiskās vides ekspertu grupa paziņojusi, ka pārtrauks konsultēt valdību, tās pārstāvis, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pirmdien raidījumā "Spried ar Delfi" atzina, ka "visā sadarbības laikā pēc būtības neviens skaidrs jautājums, ko mēs varētu kā eksperti atbildēt, tā arī nav ticis noformulēts".

Sedlenieks skaidroja, ka ekspertu darba grupas izveides mērķis bija rūpēties, lai valdības lēmumi ir zinātniski pamatoti, bet praksē iznācis, ka ekspertu ieteikumi tiek izmantoti, lai politiski stiprinātu pretējās nometnēs esošu politiķu pozīciju stiprināšanai. “Bieži vien rezultāts ir tāds, ka nokļūstam opozīcijā pret valdībā pieņemtajiem lēmumiem, cīnoties par vienu vai otru versiju,” skaidroja akadēmiķis.

Viņš uzsvēra, ka būtiski bijis nevis tas, vai valdība ekspertu ieteikumus ņēmusi vērā – jo daļā gadījumu tas tā arī noticis. “Būtiskākais ir, ka nav redzams, ka valdība spētu mums uzdot kādu jautājumu. Visā šajā sadarbības laikā pēc būtības neviens skaidrs jautājums, ko mēs varētu kā eksperti atbildēt, balstoties uz zinātnisko literatūru vai citu informāciju, tā arī nav ticis noformulēts,” kritizēja Sedlenieks.