Diskutēs par minimālās algas celšanu līdz 600 eiro no 2023. gada  (30)

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji NTSP sēdē informēja, ka 2021. gadā minimālā alga Latvijā ir 500 eiro, Lietuvā – 642 eiro, bet Igaunijā – 584 eiro. Tāpat arodbiedrību savienība aprēķinājusi, ka pēdējos desmit gados minimālā alga Latvijā augusi par 49,2%, Igaunijā – par 52,4%, bet Lietuvā – par 63,9%.

LBAS arī informēja, ka 2022. gadā Lietuvā bruto alga tiks celta līdz 730 eiro, bet Igaunijā sociālie partneri ir vienojušies par minimālās bruto darba alga celšanu līdz vismaz 654 eiro.

NTSP sēdes laikā LBAS vadītājs Egils Baldzēns aicināja domāt par samērīgu minimālās algas paaugstināšanu no nākamā gada jūlija, ņemot vērā, ka nākamgad tiek plānota nepaliekamā minimuma celšana. Baldzēna ieskatā, minimālā alga būtu jāceļ līdz 600 eiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piekrita, ka būtu jāsāk diskusijas par minimālās algas celšanu, tomēr patlaban Labklājības ministrija plāno to celt no 2023. gada janvāra.

Vienlaikus premjers pieļāva, ka gadījumā, ja darba devēji un darba ņēmēji NTSP ietvaros vienosies par minimālās algas celšanu ātrāk par 2023. gadu, tad Kariņš būs gatavs šādu priekšlikumu apspriest. Viņš piebilda, ka patlaban 2022. gada budžeta kontekstā netiek plānota minimālās algas celšana.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piekrita, ka diskusijas par minimālās algas celšanu būtu sākamas pēc 2022. gada budžeta pieņemšanas. Tajā pašā laikā Reirs norādīja uz nepieciešamību vispirms sakārtot sociālā nodrošinājuma sistēmu, bet pēc tam celt minimālo algu.

NTSP vienojās, ka līdz nākamā gada 1. februārim tiks sagatavots vērtējums par nodokļu politikas konkurētspēju un iespējām celt minimālo algu.

Jau ziņots, ka 2022. gada gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā. 2022. gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.