Vakcinēties drīkstēs ilgāk – MK labo 'tehniskas neprecizitātes' Covid-19 ierobežojumos  (80)

Piektdien, 8. oktobrī, valdība ārkārtas sēdē nolēma no pirmdienas, 11. oktobra, līdz nākamā gada 11. janvārim izsludināt ārkārtējo situāciju ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā ieviesti jauni ierobežojumi tirdzniecībā, ēdināšanā un kultūras pasākumu organizēšanā, kā arī pienākums līdz 15. novembrim vakcinēties valsts pārvaldē un pašvaldību iestādēs strādājošajiem.

Pieņemot rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, tika konstatēts, ka atsevišķos punktos regulējuma izstrādes gaitā ir ieviesušās tehniskas neprecizitātes. Tādēļ tika pieņemts lēmums šīs identificētās neprecizitātes labot. Vienlaikus ar neprecizitāšu novēršanu tiks novērstas rīkojuma interpretācijas iespējas.

Ministru kabinets lēma precizēt normu, kas atļauj kultūras pasākumus līdz šā gada 18. oktobrim rīkot tādā epidemioloģisko drošības pasākumu režīmā, kāds tas bija spēkā līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai. Tādējādi regulējums paredz, ka līdz šā gada 8. oktobrim izsludinātiem kultūras pasākumiem, tirdzniecības izstādēm, tai skaitā konferencēm, sporta pasākumiem un sacensībām, kas notiek epidemioloģiski drošā vidē, netiek attiecināta prasība par pasākuma laikā klātesošo skaita ierobežojumu. Tajā pašā laikā no 18. oktobra kultūras pasākumus varēs apmeklēt ierobežots apmeklētāju skaits, kā arī šie pasākumi varēs notikt no plkst.6 līdz plkst.21.

Grozījumi rīkojumā paredz, ka brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros būs pieļaujama tikai vitāli svarīgo pakalpojumu darbība, piemēram, banku, kurpnieka, remonta pakalpojumi, apģērbu tīrītavas, sabiedriskā ēdināšana līdzņemšanai. Tāpat būs atļauta primāro tirdzniecības vietu darbība, proti, pārtikas veikalu, aptieku, veterināro aptieku, optikas veikalu, dzīvnieku barības veikalu, preses tirdzniecības vietu, higiēnas preču veikalu, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietu.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros būs arī pieļaujama tādu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja, un apmeklētājiem nav pieejama izeja uz tirdzniecības centru.

Izmaiņas attiecas arī uz prasību tirdzniecības centra īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam organizēt epidemioloģiski nedrošā vidē sniegto pakalpojumu apmeklētāju plūsmas pilnīgu nodalīšanu no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem.

Regulējums paredz, ka plūsmu nodalīšanas prasība būs izpildīta, ja pēc attiecīgu drošības pasākumu ieviešanas praksē tiks organizēta nodalīta apmeklētāju plūsma dažādās epidemioloģiskās drošības zonās, novēršot iespējamību apmeklētājiem bez Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta atrasties tirdzniecības centra drošajās zonās.

Tā kā nedrošajā zonā drīkst atrasties visas personas, bet drošajās zonās – tikai personas ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tas nozīmē, ka personas ar Covid-19 sertifikātu no nedrošās zonas drīkstēs nokļūt drošajās zonās, kā arī atpakaļ nedrošajā zonā. Savukārt visas personas drīkstēs atrasties tikai tirdzniecības centra nedrošajā zonā.

Tirdzniecības centra pārvaldniekam būs pienākums izvietot informāciju apmeklētājiem par drošības režīmu konkrētajā zonā un organizēt kontroli starp šīm zonām.

Izmaiņas rīkojumā paredz, ka gadījumā, ja darba devējs ir informējis darbinieku par darba pienākumu veikšanai nepieciešamu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tad darbinieka pienākums būs uzsākt vakcināciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas.

Līdz šim regulējumā bija paredzētas septiņas dienas.

Vienlaikus spēkā ir prasība, ka gadījumā, ja darbinieks vai amatpersona vakcināciju nav uzsākusi vai pabeigusi līdz šā gada 15. novembrim, tad darba devējs darbinieku var atstādināt no darba pienākumu veikšanas.

Spēkā esošā redakcija paredz, ka no šā gada 13. oktobra darbinieki, kuriem darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, savus darba pienākumus var veikt līdz šā gada 19. oktobrim – ar Covid-19 testēšanas sertifikātu vai negatīvu SARS CoV-2 antigēna testu, kas nav vecāks par 72 stundām. Izmaiņas paredz, ka SARS-CoV-2 antigēna tests varēs būt arī darba devēja veikts antigēna tests.

Valdība lēma papildināt rīkojumu ar punktu, kas paredz paplašināt bez Covid-19 sertifikāta pieejamo pakalpojumu klāstu.

Tādējādi valsts pārvaldes sniegtie pakalpojumi, piemēram, pases izsniegšana, gan arī banku sniegtie pakalpojumi, saimnieciskie pakalpojumi, piemēram, kurpnieka un remonta pakalpojumi būs pieejami personām bez Covid-19 sertifikāta.

Šo izmaiņu nepieciešamība pamatota ar to, ka minētie pakalpojumi ir būtiski cilvēka ikdienas dzīvē, tādēļ šos pakalpojumus personai ir jānodrošina saņemt klātienē, ja attālināti tāds pakalpojums nav izdarāms.

Rīkojums arī tika papildināts ar jaunu punktu, kas novērš pārpratumus tiem saimnieciskā pakalpojumu sniedzējiem, kuriem pakalpojuma sniegšanas vietā vienam apmeklētājam pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem. Šādos gadījumos pakalpojumu varēs saņemt un vienlaikus atrasties tikai viens apmeklētājs.

Tāpat noteikts, ka gadījumos, ja tirdzniecības pakalpojumam nevar nodrošināt 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz vienu personu, tad šādā vietā vienlaikus varēs atrasties tikai viens apmeklētājs.

Izmaiņas arī paredz, ka no šā gada 25. oktobra pašvaldības vairs nepiemēros sabiedriskā transporta atlaides tām personām, kuras nav vakcinētas pret Covid-19.

Izmaiņas rīkojumā arī paredz, ka šos epidemioloģiskās drošības pasākumu kontroli līdzās Valsts policijai, pašvaldību policijai, Valsts robežsardzei un Valsts darba inspekcijai nodrošinās arī Izglītības kvalitātes valsts dienests.

Tāpat izmaiņas paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējam, kurš saņem dotāciju no pašvaldību līdzekļiem, ir tiesības nodot Nacionālajam veselības dienestam (NVD) datus par pilngadīgām personām, kuras saņem braukšanas maksas atvieglojumus.

Veselības ministrijā skaidroja, ka NVD ir tiesības šos datus salīdzināt ar tā rīcībā esošo informāciju par personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, un precizētos datus nodot atpakaļ sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējam.

Šāda kārtība ir nepieciešama, lai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs, varētu lemt par atlaižu piemērošanu konkrētām cilvēku grupām, vadoties no epidemioloģiskajiem riskiem.

Lai arī valdība otrdien vēl nelēma par iespējām mainīt epidemioloģiskās drošības prasības plašsaziņas līdzekļu darbībā, tomēr atbildīgās ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumu, kas paredz, ka televīzijas un radio raidījumos sejas masku varētu nenēsāt raidījumu vadītāji.

Vienlaikus, iespējams, varētu tikt noteikts, ka raidījumā varēs piedalīties līdz 30 dalībniekiem, kuriem ir jābūt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam.

Priekšlikums paredz, ka raidījumu dalībniekiem būtu pienākums lietot sejas maskas un vienai personai jānodrošina ne mazāk kā 10 kvadrātmetri no raidījuma telpas platības.

Ja iespējams, starp raidījuma dalībniekiem nāktos nodrošināt iespēju ievērot divu metru distanci.