Prezidenta kanceleja vēlas iegādāties 184 000 eiro vērtu koncertflīģeli  (44)

Kā liecina 2022. gada valsts budžeta likumprojekta pielikums, kopumā VPK prioritārajiem pasākumiem plāno tērēt 1,2 miljonus eiro, tostarp VPK stiprināšanai iezīmēti 220 845 eiro. Nākamgad ar šo finansējumu paredzēts stiprināt kapacitāti, lai veicinātu personāla darba produktivitāti un darbinieku noturēšanu, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu, tādā veidā gan piesaistot augstas kvalifikācijas un profesionālus speciālistus, kā arī mazinot risku augsta līmeņa speciālistu aiziešanai no VPK nekonkurētspējīgā un amata atbildībai neatbilstoša atalgojuma dēļ.

Nākamgad VPK plāno rīkot "Valsts prezidenta institūcijai 100" pasākumus, ar mērķi stiprināt sabiedrības izpratni par Valsts prezidenta institūcijas nozīmi Latvijas valsts politiskajā sistēmā. Šim nolūkam VPK plāno tērēt 40 000 eiro.

Tāpat nākamgad iecerēta Rīgas pils dārza labiekārtošana 70 000 eiro apmērā. Savukārt 2023. gadā šim mērķim iezīmēti 50 000 eiro. Nākamgad un 2023.gadā plānots arī pabeigt Rīgas pils dārza rekonstrukciju, saglabājot tā vēsturisko un kultūras mantojuma nozīmi un pielāgojot dārzu Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai. 2022.gadā šim mērķim plānots tērēt 70 000 eiro, bet 2023.gadā – 50 000 eiro.

VPK nākamgad iezīmējusi finansējumu 568 000 eiro apmērā Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samita organizēšanai. Šo finansējumu plānots tērēt, lai nodrošinātu TJI samita organizēšanu 2022.gadā, pulcējot iniciatīvas dalībvalstu un transatlantisko partneru valdu vadītājus, piešķirot pasākumam starptautisku redzamību augstākajā līmenī.

VPK nākamā gada budžets plānots 6,7 miljonu eiro apmērā, no tiem 1,2 miljoni paredzēti prioritārajiem pasākumiem, savukārt darbinieku atlīdzībās, ieskaitot Valsts prezidentu, paredzēts tērēt 2,5 miljonus eiro.

Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022. gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022. gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

2022. gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 10,663 miljardi eiro, bet izdevumi – 12,406 miljardi eiro.

Salīdzinājumā ar 2021. gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022. gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).