Limitēt azartspēļu pieejamību mikrorajonos, izglītības iestāžu un darba vietu tuvumā, atļaut tās spēlēt no 21 gada vecuma un liegt to darīt sociālās palīdzības saņēmējiem – tie ir daži no Rīgas domes deputātu priekšlikumiem tam kā nākotnē varētu ierobežot azartspēļu pieejamību un mazināt no azartspēlēm atkarīgo skaitu, trešdien izskanēja apvienotajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu un Sociālo jautājumu komiteju sēdē.
Paralēli Pilsētas attīstības departamentā tiek izstrādāta Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotā redakcija, kas paredz, ka Rīgas pašvaldības teritorijā spēļu zāles drīkst atrasties vien četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.
Vairāki deputāti sēdes laikā izteicās, ka tieši par šo plānu pašvaldībā saņemts daudz dažādu viedokļu gan no iedzīvotājiem, gan no nozares pārstāvjiem.
Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Nodarbinātības, sociālā darba un prakses pētījumu nodaļas vadītājs Juris Osis deputātus iepazīstināja ar pētījumu, kas sagatavots pēc deputātu lūguma par situāciju ar azartspēļu atkarību Rīgā.
Viņš norādīja, ka, zinātniskajā literatūrā azartspēļu atkarība tiek fiksēta kā daļa no procesu atkarības, ko nevar noteikt klīniskās vai cita veida analīzēs, tomēr to attīstības process un iedarbība uz nervu sistēmu norisinās ļoti līdzīgi kā vielu atkarībai. Tomēr pašreizējā tiesiskajā regulējumā azartspēles tiek traktētas kā spēle, līdz ar to rodas pretruna – no vienas puses azartspēles var izraisīt postošu ietekmi uz cilvēku, bet no otras puses regulējumā traktējums ir rotaļīgs, norādīja Osis.
Pretruna vērojama arī nodokļu sadalījumā – no azartspēļu nodokļa 95% tiek ieskaitīti valsts budžetā, savukārt 5% – pašvaldības budžetā, kuras teritorijā azartspēles organizē, jo pienesums ekonomikai aiziet valstij, bet kaitējums, ko nodara azartspēles, paliek pašvaldībā, pauda Osis.
Viņš norādīja, ka pētījums par tipiskāko spēlmani Rīgā rāda, ka visbiežāk azartspēles spēlē 35-44 un 15-24 gadus veci cilvēki, pārsvarā latvieši ar pamata vai zemāku izglītību, šķirteņi vai neprecējušies, neregulāri nodarbinātie vai uzņēmēji
Rīgas sociālā dienesta dati liecina, ka 2018. gadā azartspēļu atkarība tika identificēta 31 personai (no tām trīs bija bērni), 2019. gadā – 44 (pieci bērni), bet 2020. gadā – 47 personām (no tām astoņas bērni).
Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centra dati par reģistrētajiem azartspēļu atkarīgajiem liecina, ka 2017. gadā tie bija seši cilvēki, 2018. gadā – 15, bet 2019. gadā – seši.
Kā pauda Osis, šie dati neatspoguļo patieso situāciju, jo ar azartspēļu atkarības diagnozi persona tiek nosūtīta ārstēties pa saviem līdzekļiem, savukārt, piemēram, ar alkohola atkarības diagnozi – par valsts. Dati liecina, ka 2020. gadā tika ārstēti ap 2000 alkohola atkarīgo cilvēku, no kuriem daļa varētu būt ar atkarību no azartspēlēm kā patieso diagnozi, norādīja Osis.
Savukārt sociālā dienesta darbinieku praksē līdz šim nav bijuši azartspēļu atkarīgie, kuri atzītu problēmu un labprātīgi piekristu palīdzības saņemšanai – vairākos gadījumos klients uzskata, ka spēlēšana ir darbs un naudas pelnīšana ģimenei, pauda Osis.
Azartspēļu atkarīgajiem ir arī mazāka ārstēšanās metožu izvēle, jo nav pielietojama detoksikācija un citas alternatīvās metodes, kā tas ir vielu atkarību gadījumā, situāciju ieskicēja Osis.
Saeimas Juridiskās komitejas vadītājs Juris Jurašs (JKP) norādīja, ka šķietamais ekonomiskais devums caur nodokļiem un darbavietām ir skaidrs, bet sabiedrībai nodarītais kaitējums ir lielāks un būtu jāierobežo spēļu zāļu pieejamība, tāpēc mudināja domes deputātus diskutēt un pārliecināt savu partiju kolēģus un paust savu pozīciju, tādējādi izdarot pozitīvu spiedienu uz likumdevēju, lai veiktu nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Kā rosināja vairāki Rīgas domes deputāti, lai mazinātu azartspēļu pieejamību, spēļu zālēm nevajadzētu būt pieejamām personām, kas nav jaunākas par 21 gadu, kā arī vajadzētu mazināt to pieejamību mikrorajonos un izglītības iestāžu un darbavietu tuvumā, tās atļaujot tikai viesnīcās, kur nevar iekļūt nejauši garāmgājēji. Reizē būtu jāstrādā pie izglītojošas programmas par atkarībām un to atpazīstamību agrīnā posmā un tām nebūtu jābūt pieejamām personām, kuras saņem valsts vai pašvaldības sociālo palīdzību.
Tāpat deputāti rosināja strādāt pie tā, lai arī azartspēļu atkarīgajiem tiktu nodrošināta bezmaksas rehabilitācija, kā arī domāt par to, kā novērst nelegālas azartspēles internetā un alternatīvu, ko likt lietā brīdī, ja azartspēles tiek aizliegtas.
Deputāti lēma ziņojumu pieņemt zināšanai un to nosūtīt Finanšu, Veselības un Tieslietu ministrijai, uzsverot azartspēļu negatīvo ietekmi un pretrunas normatīvajā regulējumā.
Jau vēstīts, ka Ķekavas novadā organizēt azartspēles ir aizliegts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
