'Rīgas siltums': Apkures izmaksas uz mājsaimniecību varētu pieaugt par 40%  (75)

Šodien apakškomisijā tika spriests par situāciju apkures sezonas sākumā, energoresursu sadārdzināšanos un siltumenerģijas piegādi Rīgā un valstī kopumā. Talcis stāstīja, ka šogad uzņēmums, pretēji citu gadu praksei un ņemot vērā ārkārtējo situāciju, ļāva pieslēgt apkuri visām mājām, neskatoties uz parādu. Attiecīgi "Rīgas siltums" turpinās risināt parādu piedziņu no katras ēkas, tomēr neatstās galvaspilsētas iedzīvotājus bez siltuma.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka energonesēju cenas ir stipri pieaugušas. "Rīgas siltums" ir iesniedzis regulatorā tarifu izmaiņas, kas nozīmē, ka no 1. novembra cena pieaugs līdz 66 eiro par megavatstundu. Talcis akcentēja, ka šāda cena līdz šim nav bijusi, un pieaugums skaidrojams ar energoresursu cenu kāpumu.

Talcis skaidroja, ka siltuma cenu nosaka arī "Latvenergo", no kura puses cenas kāpums esot par vairāk nekā 100%. "Cik varējām, akumulējām šo pieaugumu savā tarifā, un mēs to izdarījām par 50%," pauda Talcis, skaidrojot, ka uzņēmums izmainīja tarifu tikai uz iepirktās enerģijas rēķina.

Komentējot lēmumu pieslēgt apkuri visiem galvaspilsētas iedzīvotājiem, " Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis teica, ka tā bijusi RNP iniciatīva. Pēc šī lēmuma apkure pieslēgta 2500 mājām, bet tehnisku iemeslu dēļ apkure nav pieslēgta sešām mājām.

Stāstot par parādiem, Neimanis informēja, ka pēdējo gadu darbs ar parādniekiem nesis rezultātu un kopējais parāds uz apkures sezonu samazinājies astoņas reizes. "Tas ir grandiozs rezultāts RNP, bet redzam, ka arī pie šāda rezultāta siltumu var pieslēgt 80% klientu un atlikušajiem vajag piekāpšanos no "Rīgas siltuma" puses," pauda Neimanis.

Viņš aicināja sēdes dalībniekus saprast, ka uzņēmums apkuri pieslēdza, "balstoties uz RNP spiedienu, ekonomisko situāciju un Covid-19 izraisīto pandēmiju". RNP ieskatā, ir jānostiprina normatīvajos aktos, ka nedrīkst atsevišķu dzīvokļu parādu dēļ nepieslēgt apkuri visai mājai. Viņš lūdza atrisināt šo jautājumu, lai RNP katru gadu nebūtu jālūdzas "Rīgas siltumam" pieslēgt apkuri.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns stāstīja, ka šis cenu pieaugums nav ne nacionāla mēroga, ne reģionāla mēroga izaicinājums, bet gan visas Eiropas izaicinājums. Viņš norādīja, ka tam ir savs kaskādes efekts, proti, radot pieaugumu vienam energoresursam, cena pieaug arī citiem.

Lielākais lēciens esot pašvaldībās, kuras siltumu nodrošina gāzes stacijās. Tur cenu lēciens esot daudz jūtamāks nekā tur, kur kā kurināmais tiek izmantota biomasa. Šaicāns minēja, ka ir pašvaldības, kurās siltuma cena esot samazinājusies.

Viņš stāstīja, ka EM ir iezīmējusi potenciālu risinājumu valdībai, piešķirot atbalstu mazaizsargātām grupām arī attiecībā uz siltumu. Kā ziņots, valdība ir vienojusies par atbalstu mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām energoresursu jautājumā. Ceturtdien, 14.septembrī, esot paredzēta saruna ar Latvijas Pašvaldību savienību par to, kādi iespējami risinājumi šajā segmentā.

Šaicāns solīja, ka tiklīdz būs izstrādāts nākamais atbalsta piedāvājums, tā to virzīs izskatīšanai valdībā, lai piešķirtu atbalstu arī siltumapgādes jomā.

Viņš minēja, ka kopumā apmēram 74% pašvaldību šobrīd tarifs apkurei līdz 1. oktobrim nav mainījies, vismaz tā liecina apkopotā informācija no regulētajiem komersantiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons skaidroja, ka no 1. oktobra situācija ir mainījusies, jo kurināmā cenu izmaiņas ir lielas un atsevišķās pašvaldībās tarifi ir mainījušies.

Oktobra sākumā situācija mainījās Rīgā, Daugavpilī un Jūrmalā. Galvaspilsētā esot vēl viens tarifa pieauguma solis izskatīšanā, atklāja Miķelsons, piebilstot, ka no oktobra saņemta informācija arī par jaunu tarifu Jelgavā, kas varētu stāties spēkā novembrī. Vēl izskatīšanā ir tarifs Rēzeknē, kur šobrīd tas ir viens no zemākajiem.

Attiecībā uz mazāk apdzīvotām vietām - esot daudz dažādu izmaiņu. Tas ir atkarīgs no tā, kā komersanti ir slēguši savus līgumus. Tie, kuri izmanto apkurē šķeldu un līgumus noslēdza vasarā uz pilnu gadu, cenas pieaugumu nenovēro, savukārt tie, kuri līgumus slēdza tuvāk rudens pusei, novēro šķeldas sadārdzinājumu par 10-15%, jo audzis pieprasījums.

Miķelsons akcentēja, ka šobrīd iegūt šķeldu par cenu, kāda tā bija vasaras vidū, nav iespējams.

Apakškomisijas vadītāja Regīna Ločmele (S) vaicāja "Rīgas siltuma" pārstāvim, kāpēc Rīgā par 40% pieaugs tarifs, ja lielākoties citās pašvaldībās tas ir nemainīgs, kurš skaidroja, ka uzņēmums bija spiests paaugstināt savu cenu, jo to izdarīja "Latvenergo".

Ločmele vaicāja, vai EM nevar iejaukties šajās līgumattiecībās starp "Rīgas siltumu" un "Latvenergo", uz ko Šaicāns atbildēja noraidoši. Viņš skaidroja, ka EM nevar iejaukties divu kapitālsabiedrību attiecībās, jo ministrija nevada ne vienu, ne otru uzņēmumu. EM valsts sekretāra vietnieks akcentēja, ka tas nebūtu pieļaujami no ministrijas puses.

Tāpat viņš skaidroja, ka tā nav tikai Latvijas problēma, bet gan visas Eiropas Savienības. "Tas saistīts ar dabasgāzes cenas pieaugumu, kas ietekmē arī "Latvenergo" tarifu," pauda Šaicāns.

Apakškomisijas priekšsēdētāja atgādināja, ka pērn EM solīja sākt darbu pie nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kur palielinātu slieksni par neapmaksātajiem rēķiniem par apkuri, kas ļautu pieslēgt mājai apkuri. Šaicāns skaidroja, ka izmaiņas vēl ir darba izstrādē un līdz gada beigām šādi grozījumi varētu tikt iesniegti izskatīšanai valdībā.