Saeima nevērtēs opozīcijas priekšlikumu ieviest digitālo pakalpojumu nodokli  (10)

Pie frakcijām nepiederošie deputāti Kaspars Ģirģens, Vjačeslavs Dombrovskis, Evija Papule un Ēriks Pucens bija izstrādājuši Digitālo pakalpojumu nodokļa likumprojektu. Ar to bija rosināts ieviest digitālo pakalpojumu nodokli, tādējādi nodrošinot finansējumu Latvijas medijiem un Veselības ministrijas apakšprogrammas "Reto slimību ārstēšana" finansējuma nodrošināšanai.

Deputāti rosināja noteikt digitālā pakalpojuma nodokļa likmi 3% apmērā no kopējiem bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem Latvijā.

Ar digitālo pakalpojumu nodokli tika rosināts aplikt ieņēmumus, kas gūti no reklāmas izvietošanas digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšanas lietotājiem, kas tiem ļauj atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem; savākto datu par lietotājiem, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnes, pārdošanas.

Minēto nodokli maksātu digitālā pakalpojuma uzņēmums, kura kopējie digitālo pakalpojumu pārdošanas ieņēmumi iepriekšējā finanšu gadā pārsniedz 750 miljonus eiro un kopējā ar nodokli apliekamā summa no digitālajiem pakalpojumiem Latvijā iepriekšējā finanšu gadā pārsniedz 500 000 eiro.

Likumprojekta autori tā nepieciešamību pamatoja ar faktu, ka pašreizējā uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu piemērošana uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā ekonomikā, ir izraisījusi neatbilstību - vieta, kur tiek aplikta peļņa atšķiras no vietas, kur tiek radīta vērtība. Vairums digitālo pakalpojumu sniedzēju iegūst vērtību no mijiedarbības un iesaistīšanās ar lietotāju bāzi.

Likumprojekta autori uzskata, ka digitālo pakalpojumu nodoklis nodrošinās, ka lielie starptautiskie uzņēmumi veic taisnīgu ieguldījumu svarīgu sabiedrisko pakalpojumu atbalstīšanā. "Plānotos digitālā nodokļa ieņēmumus izlietot lietderīgi, tos novirzot Latvijas mediju stiprināšanai un kvalitatīva satura veidošanai, kā arī reto slimību ārstēšanai," pauž likumprojekta autori.

Likumprojekta autori atsaucas uz zvērinātu advokātu biroja "Primus Derling" 2020. gada janvārī prezentēto pētījumu, kurā norādīts, ka digitālā pakalpojuma nodokļa budžeta ietekme var sasniegt līdz pat 29,6 miljoniem eiro.