Veikli krāpnieki, kuri, izmantojot ļaužu lētticību, izkrāpj lielas materiālās vērtības, ir uzdarbojušies visos laikos. 1930. gadu beigās Latvijā skaļi izskanēja "svēto mūku" tiesas prāva, kur par kādas sievietes ilgstošu krāpšanu tika apsūdzēta ļaundaru banda. Noziedznieki savās darbībās neaprobežojās tikai ar naudas izkrāpšanu – viņi lika cietušajai sievietei arī nogalināt svešu bērnu.
Stāsts par Gulbenes krāpnieku bandu sākas 1928. gadā, kad cietumā Alūksnē iepazinās divas dāmas – Marija Gibala un Marta Sudraba –, kuras abas tur bija iesēdinātas par dažādiem noziegumiem. "Cietumā Sudraba iepazinusies ar Mariju Gibalu, viņas māti Grietu Riti un Jūliju Melgaili, kas izcietuši sodu par zādzībām un krāpšanu. Gibala iegalvojusi Sudrabai, ka viņas izskats liecinot par apslēptas mantas saņemšanu, bet Rite stāstījusi, ka spējot sniegt palīdzību ar "vārdiem" visās slimībās. Vēlāk, pēc soda izciešanas, Sudraba ieradusies Alūksnē pie burves Grietas, jo saslimusi ar augoņiem. Viņa drīz atveseļojusies un sākusi pūšļotājai ticēt," notikušo 1937. gadā aprakstīja laikraksts "Jaunākā Ziņas". Pati Marta Sudraba apcietinājumā bija nonākusi laikā neizņemtas pases dēļ.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
