Asociācijas vēršas pie Saeimas deputātiem, jo uzskata, ka sadarbība ar valdību ir nonākusi strupceļā, kas attiecas ne tikai uz Covid-19 pandēmijas krīzes vadību, bet arī uz veselības aprūpes nozares ilgtermiņa attīstību un valsts budžetu 2022. gadam.
"Valsts budžeta finansējums veselības aprūpei Latvijā ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs, bet cilvēkresursu trūkums ir sasniedzis katastrofālu atzīmi," pausts vēst
Asociāciju pārstāvji norāda, ka Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība, proti, uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Turpretī Igaunijā ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārsti un 7,8 māsas. Savukārt atpalicība no Eiropas attīstītajām valstīm ir vēl dramatiskāka, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, ber Norvēģijā – 17,2 māsas.
Veselības nozares profesionālās organizācijas aicina Saeimu 2022. gadā palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par 10%, iztrūkstošo finansējumu - aptuveni 40 miljoni eiro no kopumā nepieciešamajiem 80 miljoniem eiro - piešķirt uz valsts budžeta parāda rēķina. "Ieguldījums būs atbilstošs Veselības ministrijas (VM) izstrādātājam indikatīvajam piecu gadu algu palielināšanas plānam. Pretējā gadījumā saskarsimies ar ārstu, ārstu palīgu, māsu, māsu palīgu un vecmāšu nākamo migrācijas vilni – aizplūšanu no veselības aprūpes uz citām tautsaimniecības nozarēm vai aizbraukšanu no Latvijas," uzskata asociāciju pārstāvji.
Tāpat Saeima tiek aicināta veikt veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšanu, ieguldot līdzekļus, lai samaksa par pakalpojumu atbilstu reālām izmaksām. Mediķi arī aicina veikt slimnīcu līmeņošanas reformu, nosakot pakalpojumu sadalījumu, pieejamību un spēju šos pakalpojumu nodrošināt atbilstoši pietiekamam manipulāciju skaitam, lai arī reģionos iedzīvotājiem būtu pieejama kvalitatīva veselības aprūpe.
"Veselības aprūpē strādājošie ir noguruši ne tikai no pārslodzes, mēs izdegam, jo politiķu nejēdzīgo lēmumu dēļ, mēs saviem pacientiem nevaram sniegt mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu. Daudz smagāk par garajām darba stundām ir noskatīties, kā par invalīdiem kļūst vai no dzīves aiziet cilvēki, kurus būtu iespējams izglābt," vēstulē norāda LJĀA un LMA pārstāvji.
Abas asociācijas vēstulē pauž cerību, ka joprojām dzīvojam parlamentārā demokrātijā, kurā likumdošanas vara pieder Saeimai. "Medicīnas darbinieku profesionālās organizācijas aicina likumdevēju neatkārtot valdības kļūdas un iesaistīt valsts budžeta apspriešanā nozares profesionāļus. Nozares eksperti ir atvērti un gatavi sarunām gan frakciju, gan komisiju, gan visas Saeimas līmenī," atzīst organizāciju pārstāvji.
Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina Saeimas deputātus nebalsot par nākamā gada valsts budžetu, kamēr netiek nenodrošināts mediķu atalgojuma pieaugums vismaz par 10% 2022. gadā.