Līdz ar ierobežojumu pastiprināšanu un ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī, pieaugusi sabiedrības interese par vakcināciju pret Covid-19. Sociālo tīklu platformās netrūkst diskusiju par to, kādam vajadzētu būt vakcinācijas mērķim – rūpēm par veselību vai nepatikai pret ierobežojumiem. Neskatoties uz katra individuālo motivāciju, skaidrs ir viens – lielāka vakcinācijas aptvere (īpaši riska grupās) nozīmē zemāku mirstību no Covid-19. Par to, analizējot starptautiskos vakcinācijas un mirstības rādītājus pandēmijas laikā un sarunājoties ar ekspertiem, pārliecinājās žurnālistes Laura Dzērve un Vita Dreijere. Viens no novērojumiem: dati liecina, ka valstīs, kur mazāk vakcinētu senioru, mirstība aug.
Lai arī vakcīna pašlaik tiek uzskatīta par efektīvāko līdzekli, lai pasargātu sevi no smagas slimības vai nāves, turpinās arī pētījumi, kuru mērķis ir atrast zāles Covid-19 ārstēšanai. Pašlaik par vienu no daudzsološākajiem tiek uzskatīt medikaments molnupiravīrs. To, kādos gadījumos to var lietot, cik efektīvs tas ir un cik tas maksā, pētīja "Campus" redaktors Edžus Miķelsons.
Tāpat šonedēļ "Delfi plus" turpināja stāstīt arī par izklaides vietām, kuru vairs nav. Vai atceries tādu vietu, kā "Cita opera"? Klubs darbojās no 1996. līdz 2004. gadam, tajā notika koncerti un ballītes. Eleganti ļaudis satikās, baudīja dzīvi un iepazinās. Ne viens vien pāris tieši šajā klubā sastapās pirmo reizi.
Nākamnedēļ "Delfi plus" kopā ar interneta žurnālu "MVP" uzsāks rakstu sēriju "Aiz pjedestāla", kur meklēs atbildes uz jautājumiem par to, kas notiek ar bērniem sporta sistēmā. Kāds ir ceļš no līdz goda pjedestāla augstākajam pakāpienam? Kas notiek ar tiem, kas līdz nozīmīgiem startiem neaizsniedzas? Kādi ir galvenie klupšanas akmeņi ceļā uz profesionālo sportu un kā tas ietekmē bērnu veselību un labsajūtu?
Tāpat turpināsim rakstu sēriju par kulta vietām, kuru vairs nav, skaidrosim, kā runāt par naudu, uzsākot kopdzīvi, kā arī stāstīsim par to, kas notiek ar cilvēku pēc tam, kad viņu izraksta no slimnīcas.
Lūk daži no spilgtākajiem šīs nedēļas rakstiem. Par abonēšanas iespējām vairāk vari uzzināt šeit.
Covid-19, mirstība un vakcinācija: Par ko vēsta līknes un kas nav acīmredzams
Žurnālistu elektroniskās pastkastītes pildās ar cerīgiem valsts iestāžu paziņojumiem par pieaugušu interesi par vakcināciju, un arī ielās, tāpat kā pavasarī, pie vakcinācijas centriem cilvēki stājas rindās, tikai šoreiz nule kā pieņemto ierobežojumu mudināti. Taču ir bažas, ka šīs rindas nenocirtīs problēmu tās saknē, jo tajās stāvošie cilvēki lielākoties ir darbaspējīgā vecumā. Šajā rakstā "Delfi" piedāvā Covid-19 pacientu mirstības un vakcinācijas aptveres salīdzinājumu visās Eiropas Savienības valstīs, aicinot šos datus arī komentēt ekspertiem un cilvēkiem, kuri publiski daudz izteikušies par pandēmijas tematu. Viens no novērojumiem: dati liecina, ka valstīs, kur mazāk vakcinētu senioru, mirstība aug.
Pirmā 'ripa' pret Covid-19 – daudzsološā molnupiravīra plusi un trūkumi
"Brīnumu ar šīm zālēm nebūs," galveno vēstījumu, kas jāpatur prātā pēc šī raksta izlasīšanas, sarunas gaitā "Delfi" vairākkārt uzsver un uz pārsteidzīgu sajūsmu nemudina infektologs Uga Dumpis. Taču sava loma tām noteikti ir – "Merck" un "Ridgeback Biotherapeutics" izstrādātais pretvīrusu medikaments molnupiravīrs, visticamāk, kļūs par pirmo iekšķīgi lietojamo līdzekli pret Covid-19, kam ASV dota ārkārtas lietošanas atļauja. Tam varētu sekot arī atļauja no Eiropas Zāļu aģentūras (EZA). Ko molnupiravīrs spēj, ko nespēj, un kādi ir šķēršļi, kas liedz tam kļūt par daudzu gaidīto brīnumlīdzekli Covid-19 ārstēšanā?
Sedlenieks: valdība akadēmiskajiem ekspertiem nespēja uzdot nevienu precīzu jautājumu par Covid-19
"Visā sadarbības laikā pēc būtības neviens skaidrs jautājums, ko mēs varētu kā eksperti atbildēt, tā arī nav ticis noformulēts," tā iemeslus, kādēļ akadēmiskās vides ekspertu grupa paziņojusi, ka pārtrauks konsultēt valdību, raidījumā "Spried ar Delfi" skaidroja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Kārlis Rācenis tikmēr uzsvēra, ka laiks politiskai "filozofēšanai" ir pagājis un valdībai lēmumi par ierobežojumiem būtu jāpieņem tieši strikti balstoties uz ekspertu padomiem.
Kad varētu kristies elektrības cenas un kādi soļi jāsper valdībai, skaidro 'Enefit' vadītājs
Aizvadīto nedēļu laikā elektroenerģijas cenas gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs uzrāda jaunus rekordus, un, kā skaidro elektroenerģijas tirgotāja SIA "Enefit" vadītājs Krists Mertens, tuvākajā laikā, visticamāk, cenas nekritīsies. Viņš ātrus risinājumus šī brīža problēmai nesaskata, bet uzskata, ka politiķiem jāmācās un jāstrādā, lai nākotnē valsts nepiedzīvotu līdzīgu situāciju. Pirmais solis būtu radīt plašākus atbalsta mehānismus atjaunīgo resursu ieviešanai un atrisināt mikrošķēršļus, piemēram, dažādo pašvaldību izpratni par to, kādas atļaujas vajadzīgas saules paneļu uzstādīšanai.
Brieža nākamo cīņu plāns izkristalizējas – uz papīra viss vienkārši
Latvijas bokseris Mairis Briedis šobrīd sportiskajā ziņā ir ļoti interesantā situācijā, jo teorētiski viņš un viņa pārstāvji zina, kuri latvietim būs nākamie trīs pretinieki, ja viss ies kā pa diedziņu. Tomēr boksā pārāk tālu plānot uz priekšu nedrīkst. Ne tikai tāpēc, ka viens sitiens var strauji mainīt notikumu attīstību, bet arī pandēmija turpina par sevi atgādināt.
Pirms 20 gadiem tika nogalināts tiesnesis Laukroze: notikušā versijas un izmeklēšanas atmiņas
2001. gada 15. oktobra vakarā pašā Rīgas centrā tika nogalināts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Laukroze. Slepkava upuri nogalināja ēkas Lāčplēša ielā 29 vārtrūmē. Izmeklēšanas vadību uzņēmās ģenerālprokurors, tika piesaistīta Drošības policija, kā arī speciālisti no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Zviedrijas. Neraugoties uz visu, Latvijā pagaidām vienīgā notikusī tiesneša slepkavība nav atklāta. Arī aizdomās turēto nav.
Klusējoša un viltīga – mugurkaula deformācija jeb skolioze
Viens plecs augstāk par otru, asimetrisks iegurnis, un mugurkauls – šķībs. Pieliecoties viena mugurkaula puse paliek taisna, otrā rodas kūkums – šie ir tikai daži simptomi, kas liecina par skoliozi – mugurkaula deformāciju. Ja sākumā tā klusi slēpjas un neliek par sevi manīt, tad laika gaitā simptomi paliek ar vien izteiktāki un traucējošāki – sāpes, elpošanas traucējumi, acīmredzama asimetrija.
Kļūda vai atriebība – kāpēc PSRS 1944. gadā bombardēja Stokholmu
1944. gada februāris, Padomju Savienības kara aviācija bombardē Stokholmu, divi zviedru karavīri gūst ievainojumus, tiek sagrautas vairākas ēkas. Tās nav rindas no fantastikas romāna par alternatīvo vēsturi. 2. pasaules kara priekšpēdējā gadā PSRS bumbvedēji tiešām veica uzlidojumu neitrālās Zviedrijas galvaspilsētai. Uzlidojuma iemesls joprojām nav skaidrs, un tiek minēti vairāki PSRS rīcības iemesli. Viens no tiem – padomju puse šādi Zviedrijai atriebās par Stokholmā aizturētu krievu spiegu.
Igaunijas Ārlietu ministrija asarām netic: No kurienes stress diplomātiem un kāpēc skumst sievas
Pēc Prīta Kolbres bērēm Ārlietu ministrijā sāka vairāk runāt par diplomātu stresu. "Veselības padomnieks arī man ieteica mainīt darbavietu," smaida iesirms sūtnis. "Spriedzes rādītāji bija augstāki par visām normām." Taču pēc kāda laika runas pieklusa. Nāves gadījumi toreiz nebija un arī šobrīd Ārlietu ministrijā nav retums. "Iešana uz bērēm bija normāla nodarbe," saka kāds diplomāts. Aizgājušā piemiņai Ārlietu ministrijas foajē uz mazā galda vienmēr tika nolikta kolēģa fotogrāfija melnā rāmī, tās priekšā tika aizdedzināta svecīte ar melnu lenti. Vienubrīd šīs mazās kompozīcijas parādījās tik bieži, ka kāds bērns mammai par kādu pajautāja, vai šim cilvēkam jau ir kārtīgs foto uztaisīts.
Būt vislabākajiem nišā. Stāsts par naktsklubu 'Cita opera'
Anda Sīļa telpu dizains, Arņa Medņa muzikālais koncepts un Ilmas Liepas biznesa tvēriens – 1996. gadā, stindzinoši aukstā 9. februāra pievakarē, ar sarkano paklāju uz ledus Raiņa bulvārī 21 durvis vēra naktsklubs "Cita opera". Kluba mūžs bija astoņi gadi, un durvju slēgšanas vakars tika nosvinēts ar ballīti visiem darbiniekiem. Kāds bija tā sākums, ziedu laiki un nobeigums, stāsta Ilma Liepa, kurai publicitāte gan netīk, taču, tā kā "Cita opera" bija viņas pirmais lolojums izklaides industrijā, piekrita padalīties atmiņās, kā tas viss bija.
Iedzimts talants nav galvenais. Kā palīdzēt bērnam kļūt veiksmīgam
Vai tev šķiet, ka spējas, intelekta līmenis un talanti lielākoties ir iedzimtas kvalitātes un neko daudz tur nevar mainīt, vai arī pastāvi uz to, ka jebkuras dotības un spējas var attīstīt mācoties, pieliekot pūles un izvēloties pareizās stratēģijas? Atbilde uz šo jautājumu pateiks priekšā, ar kuru domāšanas modeli – fiksēto vai izaugsmes – vairāk soļo pa dzīvi, neizslēdzot iespējamību, ka viens vienkārši dominē nedaudz vairāk par otru. Izaugsmes domāšanas konceptu bērnos var "sēt" jau no mazotnes, lielāku uzmanību pievēršot jautājumiem, kādi bērnam tiek uzdoti. Precīzāk – spējā pavaicāt pareizi, jo tieši tur slēpjas panākumu atslēga.
Meklējam ekskluzīvas 'Pinterest' vietiņas Latvijas naktsmītnēs
Nav šaubu, katru reizumis pārņem sajūta – viss ikdienišķais ir apnicis, gribas izrauties un izbaudīt ko jaunu, izmēģināt kādu līdz šim nepiedzīvotu aktivitāti un savu ierasto, vienmuļo, iespējams, pat garlaicīgo divistabu dzīvokli iemainīt pret kaut ko ekskluzīvāku, elegantāku un sajūtās īpašāku. To ņēmuši vērā arī naktsmītņu saimnieki, kuri prot pārsteigt un piedāvāt tūristiem arvien jaunas iespējas, lai nakšņošana ārpus mājas būtu tiešām kaut kas unikāls. Ekskluzivitāte slēpjas tajā, ka visas šīs vietas sniedz brīnišķīgas sajūtas: tās ir saimnieku rūpes par viesiem, tā ir gulēšana burbuļvannā, veroties zvaigznēs, tie ir rīti ar kafijas tasi pie liela loga, kas liek sajusties kā daļai no dabas, tās ir pašas mazākās detaļas, kas sniedz harmoniju un mieru...