Jaunais 'bubulis' un 'karstā' telefona līnija – pandēmijas slogs ģimenes ārstiem  (5)

Pandēmija "uzņēmusi apgriezienus" arī ģimenes ārstu praksēs – telefons nenoklust. Zvana gan neapmierinātie, vakcinēties "piespiestie", gan "e-veselības" darbības pieviltie. Savukārt karantīnā nonākušo skolēnu zvanus ar lūgumu pēc nosūtījuma uz Covid-19 testu nomainījis jauns "bubulis" – lūgums nosūtīt pacientu uz konsīliju, kas pierādītu, ka viņam nav ieteicams saņemt Covid-19 vakcīnu.

Ģimenes ārsta Dzalba doktorātā "miera laiku" pienākumiem pievienojusies Covid-19 testēšana un vakcinācija pret šo slimību. Lai vietējā pašvaldībā "izķertu" Covid-19 sasirgušos, prakses ēkā iestrādāta testēšanas loģistika. Lai nodrošinātu potēšanos – ierīkots vakcinācijas kabinets. Vienīgi laiku un enerģiju Dzalba komanda nevar pielāgot krīzes apstākļiem – Covid-19 slimnieku uzraudzība, kontaktpersonu apzināšana, vakcinācija un pārējo ģimenes ārsta uzdevumu ir stipri vairāk nekā medicīniskajam personālam ir laika un spēka.

Par Covid-19 nekontrolēto izplatību zināmā mērā liecina arī ģimenes ārsta darba galds un "karstā" telefona līnija: dienā, kad pie ārsta ciemojas portāls "Delfi", Dzalba acu priekšā ir 23 papīra lapas – uz katras no tām ir cilvēka dati, ar kuru ārstam jāpaspēj dienas laikā sazināties. Tie ir vai nu ārsta pārraudzībā esošie Covid-19 slimnieki, vai nu sasirgušo kontaktpersonas.

Dzalba doktorāts atrodas Staļģenē, Jaunsvirlaukas pagasta pašvaldības pārvaldes ēkas pirmā stāva kreisajā "spārnā". Ieejot ēkā, pie namdurvīm stikla vitrīnā atrodas Tautas lietišķās mākslas studijas "Staļģene" austie vai adītie ģerboņi ar etnogrāfiskajiem rakstiem. Savukārt dezinfekcijas stends pretī ieejas durvīm atgādina par epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Pēc pagasta mājaslapā publicētās informācijas, 2018. gadā tur dzīvoja vairāk nekā 2700 cilvēki (datu par iedzīvotāju skaitu 2021. gadā nav pieejami – red.). Savukārt līdz šā gada 1. oktobrim Jaunsvirlaukas pagastā ir vakcinēti 48,1% (1186) no visiem iedzīvotājiem.

Ar ārstu tiekamies pie doktorāta. Pēc tam, kad ap pulksten 8:30 bērni aizvesti līdz skolai ("Delfi" ar ārstu tikās pirms skolēnu brīvlaika un attālinātajām mācībām – red.), tur sākas ārsta darba diena. Dakterim, kurš Jaunsvirlaukas pagastā ir vienīgais šīs profesijas pārstāvis, ir aptuveni 2200 pacientu. Dienā Dzalbs aktīvi komunicē ar vismaz 60 pacientiem. Dakteris dodas arī mājas vizītēs, reizēm tās ir ap 21 vakarā. Praksē gan mēģina pacientus prioritizēt, proti, ātrāk izdarīt neatliekamus darbus –, piemēram, paspēt dienas gaismā aizbraukt mājas vizītē pie kāda slimnieka, jo apzvanīt kontaktpersonas var arī vēlā novakarē. Taču Dzalbs atminas reizes, kad mājas vizītē doties sanācis vien ap deviņiem vakarā.

Kā norāda Dzalbs, lauku ģimenes ārstu prakses no pilsētas atšķir nepieciešamība provincēs nodrošināt pēc iespējas vairāk pakalpojumu uz vietas doktorātā. Runa ir par iespēju nodot asins analīzes, veikt Covid-19 testu, saņemt vakcīnu pret šo slimību un citiem pakalpojumiem. Turklāt pandēmijas laikā tas jādara arī epidemioloģiskās drošības nolūkā. "Mums cilvēki nebrauc uz Gulbja vai Centrālo laboratoriju. Laukos tas tā nenotiek, viņi nāk pie ģimenes ārsta, un šeit viņi arī saņem pakalpojumu. Mēs šodien jau esam paņēmuši kādus 15 Covid-19 testus. Jau esam notestējuši tos, kas zvanīja ar sūdzībām. Jāsaprot, ka tas ir papildu pienākums. Laukos tie ir ārkārtīgi svarīgi. Citādi cilvēkam, iedomājaties, slimam jābrauc ar autobusu uz pilsētu, tas nav epidemioloģiski droši," saka ārsts.

Vienas ģimenes ārsta kabineta durvis ved uz procedūru kabinetu, kas apvienots ar reģistratūru. Dzalbs skaidro, ka "šeit ienāk visi zvani – tos mēs sadalām pēc piederības – uz tiem atbild ārsta palīgs vai ārsts. Atbildes uz telefona zvaniem, asins ņemšana, Covid-19 testi – pietiekami liels darba apjoms".

Ārsta praksē strādā četri darbinieki – viens ģimenes ārsts, divi ārsta palīgi un reģistratore. Sākot ar 18. oktobri, viņiem pievienojās arī medicīnas studente, kura ātri likta pie darba – pacientu vakcinēšanas. Vajadzētu vairāk darba roku doktorātā, taču valsts tam nav atvēlējusi papildu līdzekļus. Nepieciešams vēl kāds ārsta palīgs vai medmāsa. Problēma ar medicīniskā personāla trūkumu gan ir dziļāka – pat tad, ja būtu finansiāli līdzekļi, lai algotu palīgus, to nevarētu darīt, jo medicīniskā personāla pārstāvju šobrīd trūkst visur.

"Mēs varam pretendēt uz izbijušām māsām, izbijušiem ārstu palīgiem – tiem, kas aizgājuši strādāt skaistumkopšanas nozarē, piemēram, kosmetoloģijā. Tur varbūt šobrīd ir nedaudz grūtāk ar tiem darbiem, mēs viņus varētu pārvilināt vismaz uz ziemas sezonu," teic Dzalbs. Šobrīd gan ārsta praksē piesaistīt palīgus neplāno, jo valsts tam naudu nav atvēlējusi.

Blakus Dzalba darba vietai ir neatliekamo medicīnisko procedūru kabinets, kur plaukti pilni ar medicīniskās palīdzības iekārtām un dažādām zālēm. "Tas tad, ja kādam pēkšņi ir slikti vai atvests pacients smagā stāvoklī. Mēs viņu šeit noguldām, te ir arī medikamenti, sistēmas, šprices. Viss, kas ir vajadzīgs. Šeit ir arī kardiogrāfs."

Durvis iepretim Dalba kabinetam paveras uz Covid-19 potēšanas kabinetu – tā ir pielāgota telpa – iepriekš te veiktas ginekoloģiskās apskates, bet tagad telpā redzamas ar pelēka auduma aizkariem nodalītas medicīnas kušetes, vakcinācijas procedūru virsmas un dators. Tur, vakcinējot pacientus, pēdējā laikā parasti rosās rezidents vai medicīnas students.

Dzalba, kurš ir arī Imunizācijas valsts padomes loceklis, ārsta praksē potēti ir aptuveni 1200 cilvēku, tā ir apmēram puse no visiem viņa pacientiem. Prioritāri vakcinējamo pacientu grupā potēšanās aptvere esot lielāka – virs 70%. Kad cilvēki ar hroniskām slimībām nāca saņemt savas vakcīnas, ģimenes ārsts izmantoja izdevību un veica arī profilaktisko veselības pārbaudi. "Tā bija arī iespēja klātienē satikt to cilvēku un pamanīt lietas, vismaz kaut ko izķert. Protams, ka mēs to (asins) spiedienu pamērījām, iedevām nosūtījumu asins analīzēm, pārskatījām, vai šī brīža terapija ir normāla. Uz nākamās potes laiku jau bija analīžu rezultāti, mēs uzmetām aci, kas tur ir. Vajadzības gadījumā iedevām vēl kādu nosūtījumu," teic ārsts.

Agrīna slimību diagnostika pandēmijas laikā medicīniskā personāla un laika trūkuma dēļ "klibo". "Arī slimnīcas vaid ik reizi, kad mēs viņus satiekam, ka pie viņiem hroniskie pacienti nonāk smagākā stāvoklī nekā iepriekš un ka šo pacientu palicis vairāk. Pacienti baidās, viņi izvairās no tā visa, izmeklējumiem," saka ārsts. Viņš pats pacientu apskates mēģina veikt reizē ar vakcināciju. Taču viņš atzīst, ka kolīdz pacientiem parādās jebkādas hroniskas saslimšanas simptomi, agrīna diagnostika ir nokavēta.

Uzgaidāmajā gaitenī, labajā pusē, blakus pacientiem paredzētajiem koka krēsliem, ir durvis uz speciāli ierīkotu kabinetu mazuļu aprūpei. Telpa līdzīga kā citas, taču mazajiem pacientiem nav jāsaskaras ar citiem sasirgušajiem procedūru telpās. Katru gadu viņš "pieskata" 20 līdz 25 jaundzimušos. Ņemot vērā, ka tas nav sevišķi daudz, brīvajos brīžos arī šajā kabinetā var veikt vakcināciju pret Covid-19.

Tagad jaunais "bubulis" ģimenes ārsta praksēs, kas aizņem telefona līnijas, esot pacientu lūgumi pēc nosūtījuma uz konsīliju, kas pierādītu, ka cilvēks nevar saņemt Covid-19 poti.

Dzalbs atgādina situācijas, ka potēties neiesaka vien tad, ja personai ir pierādīta anafilaktiska reakcija uz polietilēnglikolu, vai arī cilvēkam bija alerģiska reakcija pēc pirmās vakcīnas devas. Tiesa, arī šādā gadījumā vakcinēties drīkst – medicīnas personāls tādā gadījumā izvēlas citas tehnoloģijas vakcīnu, piemērojot to kontrindikācijām.

"Pacienti, kuri ir iedomājušies, ka viņiem ir slimas sirdis, tuklums, trombi, un viņi nevar līdz ar to vakcinēties – mēs viņus pat nevaram nosūtīt uz konsīliju. Tādi gadījumi netiek izskatīti. Tā nav kontrindikācija. Un šis stāsts vismaz piecas reizes dienā ir jāizstāsta. Tāpēc arī tās prakses nevar sazvanīt, jo šie ir ļoti aktuāli jautājumi," pauž Dzalbs.

Vēl ārsta praksē personāls bieži telefonsarunās uzklausa diezgan īgnus cilvēkus, kas nespēj samierināties ar to, ka jāvakcinējas, lai drīkstētu turpināt strādāt. Cilvēku neapmierinātības dēļ domstarpības starp ārstiem un pacientiem pieaugušas visā pasaulē, atsaucoties uz Lielbritānijā veiktu pētījumu, saka Dzalbs. "Mēs zinām, ka tās emocijas sit ļoti augstu vilni, cilvēki ļoti bieži ir neapmierināti ar valsti, ar medicīnu, ar visu iespējamo. Protams, ka visvairāk dabū reģistratūras gals. Kliedz, lamājas, pieprasa, uzstāj un tā tālāk – tas viss diemžēl tā ir."

Šajā ārsta praksē mēģina testēt arī sasirgušo kontaktpersonas, taču tas ne vienmēr izdodas resursu trūkuma dēļ. "Kontaktpersonas mēs aicinām braukt uz testēšanas teltīm. Es domāju, ka mums ir foršs variants, ka viss uz vietas ir iespējams. Praktiski, mēs visu kovid aprūpi, izņemot intensīvo terapiju, varam nodrošināt," saka Dzalbs.

Kopš septembra Dzalbam ir grūti atcerēties dienu, kad "e-veselība" "neuzkārās". Viņš lēš, ka tas ir sistēmas pārslodzes dēļ. Savukārt "nobrukusi" "e-veselība" domino kauliņu līnijā bieži ir pirmais posms, kas aizsāk pārējo problēmu plūsmu. Kāda pacienta medikamentu recepte vēl nav "iegājusi" sistēmā, cilvēks, atrodoties aptiekā, satraucas un zvana ārstam. Darbnespējas lapu "e-veselība" vēl "neatpazina" – atkal zvans doktorātam. "Tas rada šīs komunikācijas problēmas, nevajadzīgus strīdus, un mūsu darba laiks ievelkas," skaidro Dzalbs.
Skolēniem nepieciešamie ģimenes ārstu nosūtījumi, lai pēc karantīnas veiktu Covid-19 testu, ir vienīgā problēma, kuru Dzalbs vērtē kā gandrīz atrisinātu.

Kārtība, kādā skolēniem pēc karantīnas jādodas atpakaļ uz skolu, ir sekojoša: ja klasē ir konstatēts Covid-19 pozitīvs testa rezultāts, visa klase ir kontaktpersonas, un visi skolēni paliek mājās. 7. dienā audzēkņiem ir jāseko līdzi informācijai, ko sniedz viņu mācību iestāde – viņiem jāveic Covid-19 tests skolā, vai arī viņi dodas uz kādu tuvējo laboratoriju.

Ja testa rezultāts ir negatīvs, bērns atgriežas skolā bez ģimenes ārsta zīmes. Proti, šobrīd, lai veiktu Covid-19 testu pēc karantīnas, nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums.

Kā stāsta Dzalbs, ģimenes ārsta darba priekšrocība ir zināšanas ne tikai par pacientu veselības stāvokli, bet arī par viņu vidi. "Cukura diabēts pacientiem ar augstāko izglītību un ar 5000 eiro lielu algu mēnesī – tā ir viena situācija. Pacientam, kuram ir nepabeigtas deviņas klases, kurš izdzīvo no pabalsta, – cukura diabēts ir pavisam cita medicīniska situācija," viņš paskaidroja. Taču pandēmijas laikā tieši šīs zināšanas ārstu neviļus ierauj ģimenes konfliktos un to risināšanā.
Reizēm gan tie ir arī atgadījumi, par kuriem pasmej arī pats ārsts. Piemēram, ģimenē, kur lielākā daļa ir negatīvi noskaņoti pret vakcīnām, bērni atrunā kādu kundzi no Covid-19 potes: "Viņi (pārējie ģimenes locekļi) mašīnā gaida, mēs uztaisām "Janssen" poti (tai iepriekš bija nepieciešama tikai viena deva – red.) un sarunājam, ka viņa nevienam neteiks. Tante brauc mājās priecīga un laimīga, pārējie ģimenes locekļi nemaz nezina, ka viņa ir vakcinēta," teic dakteris, kurš atzīst, ka redzējis, kā potēti cilvēki sociālajā medijā "Facebook" dalās ar vakcīnu noliedzošu informāciju.

Arī pašu Dzalbu kāds mediķis mēģināja no potes atturēt, norādot, ka vakcīna nav izpētīta, taču ārsts nav padevies un pārrunājis ar savu oponentu vakcīnu drošumu. Secinājums – arī mediķiem par Covid-19 vakcīnu ir dažādi viedokļi

Viņš pats nezina nevienu ģimenes ārstu, kas savus pacientus atrunā no vakcinācijas pret Covid-19, taču viņš kā Latvijas Lauku ģimenes asociācijas valdes loceklis pauž organizācijas skaidru nostāju: "Ja tu esi ģimenes ārsts, tad tu strādā atbilstoši zinātniskajai praksei, atbilstoši vadlīnijām. Ģimenes ārsta praksei ir jāveic vakcinācija pret Covid-19, izņemot, ja tur ir tās zināmās un apstiprinātās kontrindikācijas. Ja (ārstam) ir absolūti pretēji uzskati – tad nevar strādāt līgumā ar valsti, jo valsts maksā par konkrētu zinātnē vai pētījumos balstītu pakalpojumu."